LPB vēsture
Raksts sagatavots žurnālam “Psiholoģijas pasaule”.
Savulaik, pirms pārreģistrācijas organizācijas nosaukums bija LPAA: Latvijas Psihoterapeitisko organizāciju apvienība. Pārreģistrējoties nosaukums tika mainīts uz LPB – Latvijas Psihoterapeitu biedrība.
Ansis J Stabingis (LPAA sertificēts psihoterapeits, psihologs),
Ginta Ratniece (LPAA sertificēta psihoterapeite, psiholoģe)
LPAA
Asociāciju apvienības vēsture
Psihiskās veselības un aprūpes „vieglais gals” (psiholoģija un psihoterapija, pretstatā psihiatrijai) Latvijā ir pārstāvēts salīdzinoši nesen. Nupat LU psihologi nosvinēja desmit gadus kopš pirmā izlaiduma. Aptuveni tajā pašā laikā – 90 gadu sākumā interesenti un entuziasti sāka apgūt Latvijā salīdzinoši jaunu profesiju – psihoterapiju. Mācības noritēja ar tuvāku un tālāku ārvalstu speciālistu un organizāciju palīdzību. Ar laiku dažādu novirzienu psihoterapiju studējošie sāka apvienoties interešu grupās, parādījās pirmās asociācijas. Vēlāk radās nepieciešamība koordinēt un apvienot dažādās asociācijas, lai izveidotu visiem Latvijas psihoterapeitiem kopīgus profesionālās darbības pamatprincipus: izglītības standartus, Ētikas kodeksu, Psihoterapeita specialitātes nolikumu, utml. Tā rezultātā, 1997. gada novembrī, piedaloties 117 psihoterapeitiem no 11 dažādiem, zinātniski atzītiem psihoterapijas virzieniem, dibināja LPAA. Līdz Asociāciju apvienības dibināšanu arī Latvijā psihoterapeitiskā sabiedrība sāka formēties pēc Eiropas Savienības valstīs pastāvošajiem standartiem, kurus Eiropā nosaka EPA (Eiropas Psihoterapijas Asociācija, angliski – EAP, European Association for Psychotherapy).
Eiropā psihoterapija strauju attīstību piedzīvoja pagājušā gadsimta 80-90 gados, kad daudzās valstīs tika sakārtota likumdošana (Likuma spēks psihoterapijai Itālijā dots 1989. gadā, Austrijā – 1990, Somijā – 1994, Ungārijā, Slovākijā – 1997, Nīderlandē – 1998, Vācijā – 1999). Tomēr citās valstīs vēl notiek darbs pie pienācīgas likumu bāzes izveides, arī Latvijā. Lai nodrošinātu augstus kvalifikācijas standartus praktizējošiem terapeitiem EPA izdod Eiropas Psihoterapijas Sertifikātu.
Tā kā LPAA jau vairākus gadus ir EPA biedrs un valdes loceklis, arī Latvijā virzāmies uz to, ka arī mūsu psihoterapeitiem būs Eiropas prasībām atbilstoša izglītība un pieredze, ko apliecinās Eiropas psihoterapijas sertifikāts.
Vēl kāda būtiska atšķirība ir tā, ka gan LPAA, gan EPA apvieno dažādu novirzienu psihoterapijas skolas. Pamatpieņēmums šai pieejai ir tas, ka psihoterapija, neskatoties uz brīžiem radikālām atšķirībām uzskatos attiecībā uz metodoloģiju, lietoto tehniku, teoriju vai terminoloģiju, tomēr ir vienota specialitāte, un tās ietvaros speciālisti spēj vienoties par mācību standartiem, likumdošanas vidi, sertifikāciju, ētiku.
2000. gada 29. un 30. septembrī LPAA organizēja konferenci „Psihoterapijas standarti Baltijā”. Tajā piedalījās Saeimas, Labklājības ministrijas, Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji, kā arī augsta līmeņa viesi no Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Vācijas, Francijas un Austrijas. Tāpat konferencē piedalījās psihoanalītiķis, EPA dibinātājs, profesors Alfreds Pritzs. Konferences ietvaros notika iepazīšanās ar konkrētu novirzienu attīstības gaitu Latvijā, par ko pastāstīja mācību vadītāji no Zviedrijas, Vācijas, Francijas un Lietuvas. Tāpat visi klātesošie tika iepazīstināti ar likuma „Par psihoterapiju” projektu.
Mūsdienas
Tā nu šobrīd Latvijā darbojas LPAA, kura pārstāv vairāk nekā 100 speciālistus. Tā kā LPAA ir organizācija, kura apvieno asociācijas, tajā iestāties var tikai juridiskas personas un interešu grupas. Vienu psihoterapijas virzienu var pārstāvēt viena organizācija. Šobrīd LPAA ir pārstāvētas sekojošu virzienu asociācijas un interešu grupas:
- Psihoanalītiskā psihoterapija;
- Sistēmiskā ģimenes terapija;
- Psihoorganiskā analīze;
- Geštaltterapija;
- Psihodrāmas, sociometrijas un grupu psihoterapija;
- Psihodinamiskā psihoterapija;
- Seksoloģija un transoloģija;
- Eksistenciālā psihoterapija;
Katras novirziena asociācijas vai interešu grupas kodolu veido speciālisti, kuri ir beiguši vai turpina mācības savā virzienā. Tā kā Latvijā psihoterapeitiskās tradīcijas ir salīdzinoši neilgas, sākotnēji mācības notika vai nu ārzemēs, vai arī Latvijā ar ārvalstu pasniedzējiem. Līdz ar to arī visi mācības apliecinoši dokumenti ir izsniegti atbilstošo ārvalstu institūciju vārdā. Tikai pēdējā laikā ir uzsākusies Latvijas psihoterapeitu „otrās paaudzes” sagatavošana. Speciālisti, kuri jau ir beiguši paši savas studijas, apliecinājuši savas zināšanas praktiskā darbā, un ieguvuši papildu izglītību, kas ļauj tiem pasniegt, sadarbībā ar ārvalstu pasniedzējiem, veido Latvijas apstākļiem atbilstošas mācību programmas. Tādā veidā mācības ir uzsāktas psihodrāmā, psihoorganiskajā analīzē kā arī citos virzienos.
LPAA valdē ir pārstāvēta ar vienu biedru no katra virziena asociācijas. Svarīgākie lēmumi apvienībā tiek pieņemti ar konsensusa principu. Piemēram, arī apvienības pamatdarbības principi un statūti tika pieņemti tieši tādā veidā.
Līdzīgi arī dažādu virzienu asociācijas ir vienojušās par to, ka, atbilstoši Strasbūras deklarācijai*, psihoterapija ir neatkarīga profesija, kuru var apgūt dažādu pamatizglītību ieguvuši speciālisti. Psihoterapija ir veselības aprūpes specialitāte, kas nav ārstniecība.
Jau vairākus gadus LPAA ir EPA biedrs – kā nacionālā „jumta” organizācija esam arī valdē. LPAA pārstāvji ir piedalījušies fundamentālās grāmatas „Globālā psihoterapija” izveidē, aprakstot psihoterapijas attīstību Latvijā. Grāmatā ir aprakstīts psihoterapijas stāvoklis visā pasaulē – fiksējot stāvokli katrā valstī un katrā virzienā. Grāmatu ir iespējams pasūtīt EPA mājas lapā – www.europsyche.org
Aktivitātes
Semināri.
LPAA regulāri organizē seminārus par specifiskiem jautājumiem psihoterapijā. Līdz šim ir notikuši semināri: psihoterapijas profesijas robežproblēmām, tās likumiskajiem un juridiskajiem jautājumiem; grupu psihoterapijas efektivitāte; sapņu pielietošana psihoterapeitiskajā praksē; krīzes terapija; pāru terapija; dzimumu identitātes jautājumi; psihoterapija un supervīzijas; mīti un arhetipi, psihosomātikas problēmas. Šajos semināros parasti uzstājās lektori no dažādām psihoterapijas virzieniem, tādējādi sniedzot daudzpusēju ieskatu par vienu un to pašu problēmu. Semināru tēmas un paredzamie laiki tiek apstiprināti valdē pus gadu uz priekšu, un ar tiem var iepazīties mājas lapā www.psihoterapija.lv
Sertifikācija.
Lai nodrošinātu to, ka psihoterapijas pakalpojumi tiek sniegti profesionālā līmenī, tādējādi aizsargājot klientu intereses, notiek psihoterapeitu sertifikācija. Pagājušajā gadā beidzās ilgstošais darbs pie sertifikācijas nolikuma. Tajā ietvertās prasības ir vienotas visu virzienu pārstāvjiem, un tās ir atbilstošas Eiropas Psihoterapijas Asociācijas prasībām. Par psihoterapeitu sertifikāciju ir noslēgts līgums ar Latvijas Ārstu biedrību.
Sertifikācijas padomē saskaņā ar spēkā esošo nolikumu, aicināti piedalīties pa vienam pārstāvim no katras LPAA pārstāvētās asociācijas, kā arī pa vienam pārstāvim no citām, ar psihisko veselības aprūpi saistītām organizācijām – Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Psihiatru asociācijas, Latvijas Psihodinamisko psihiatru un psihosomātiskās medicīnas ārstu asociācijas. Līdz šim psihiatrus ir pārstāvējis profesors M. Caune.
Pirmā sertifikācija notika pagājušā gada 13. decembrī. Kopš tā laika līdz šim brīdim ir sertificēti jau 29 psihoterapeiti. Sertifikāti ir piešķirti ar dažādu derīguma termiņu (diviem un pieciem gadiem), atbilstoši pretendenta iegūtajai izglītībai. Sertificēto terapeitu saraksts arī ir apskatāms psihoterapijas mājas lapā.
Turpinot uzsākto sertifikācijas darbu, LPAA gatavojas kļūt par „National Awarding Organization” – nacionālo organizāciju, kurai ir tiesības izdot Eiropas Psihoterapeita sertifikātu. Šis sertifikāts ir politiskas nozīmes dokuments, kurš apliecina piederību profesijai, noteikta līmeņa izglītību, kā arī paredz tiesības praktizēt visā Eiropā bez eksāmenu pārlikšanas. Līdz ar to arī EPA seko mācību kvalitātei un standartiem visā Eiropā, jo psihoterapijā, iespējams, vairāk kā jebkurā citā specialitātē, neadekvātas izglītības sekas ir vissmagākās, nodarot kaitējumu gan klientam, gan profesijas vārdam.
Likumdošana.
Psihoterapeitisko pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešama atbilstoša juridiskā bāze. Tā sevī ietver vismaz likumu par psihoterapiju, kurš noteiktu specialitātes izglītības standartus, prasības, kā arī regulētu to, kas, kādā veidā un pie kādiem noteikumiem drīkst nodarboties ar psihoterapiju. Tāpat ir nepieciešams aizsargāt pašus vārdus „psihoterapeits, psihoterapija, psihoanalīze”. Šim nolūkam apvienība ir izstrādājusi projektu likumam par psihoterapiju. Likums 2001. gadā tika iesniegts Saeimā, tālāk tas tika nodots izskatīšanai Labklājības ministrijā. Diemžēl šobrīd likums ir kaut kur varas gaiteņos iestrēdzis, un tā virzība uz priekšu nenotiek. Tomēr ir acīmredzami, ka šī situācija ir tikai pagaidu grūtības un agrāk vai vēlāk arī Latvijā psihiskās aprūpes jomā tiks sakārtota kā juridiski, tā arī reāli.
Mājas lapa.
LPAA aktualitātes, jaunumi, sertificētie terapeiti, kā arī cita informācija ir publicēta mājas lapā www.psihoterapija.lv. Tāpat tur ir pieejamas saiknes uz citām ar psihoterapiju saistītām lapām, gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Komentēt ļauts tikai reģistrētiem lietotājiem!
Reģistrēties | Pieslēgties