Psihoterapijas virzieni ->Psihoanalītiskā psihoterapija

| Autors: | Ses, 30. Dec., 2006 | Kategorija: Jaunumi | Komentāru pagaidām nav Apskatīt komentārus

Psihoanalītiskā psihoterapija – ir visvecākās psihoterapijas virziena – psihoanalīzes modifikācija, kas teorētiski balstās uz psihoanalīzes konceptiem, bet praktiski atšķiras ar tehniku, kad klients sēž, nevis guļ. Psihoanalītiskā psihoterapija visefektīvāk darbojās neirotisko problēmu diapazonā, tas nozīmē – seksuālos traucējumos, garastāvokļa svārstības un nenoturību saskarsmē ar citiem cilvēkiem, bet ne alkoholismu, vai psihozi, kad klienta dzīve ir praktiski haotiska un nekontrolējama. Psihoanalītiskā psihoterapija ir paredzēta klientiem ar pietiekami augstu intelekta līmeni, ar spēju izteikt savus pārdzīvojumus vārdos un veidot attiecības. Svarīgs efektivitātes faktors ir klienta motivācija un zinātkāre sevis izpratnē, kā arī spēja izturēt frustrāciju, kas neizbēgami rodas psihoterapijas procesā. Ja klients ir persona, kas meklē ātras un viennozīmīgas atbildes, psihoanalītiskā psihoterapija neliksies tam pietiekami saistoša.