Kategorijas arhīvs: Aktuali

LPB_COVER_R_4_4

Psiholoģiskā un profesionālā atbalsta konsultācijas medicīnas darbiniekiem – bez maksas

Latvijas Psihoterapeitu biedrība ar 19.04.2021. ir noslēgusi projektu “Atbalsts COVID-19 krīzē iesaistītajiem mediķiem”.

Lai saņemtu psihoemocionālo atbalstu Jūs varat vērsties pie ārstniecības iestādē strādājošā psihologa, vai par maksu pie psihoterapijas speciālista. Sertificēto psihoterapijas speciālistu saraksts ir atrodams šeit: https://psihoterapija.lv/sertificeto-psihoterapijas-specialistu-registrs/
 
 
 

30.11.2020.

Psiholoģiskā un profesionālā atbalsta konsultācijas medicīnas darbiniekiem – bez maksas

Balstoties sekmīgajā sadarbībā COVID-19 pirmā viļņa pārvarēšanas laikā,  Latvijas Psihoterapeitu biedrība ir atjaunojusi speciāli medicīnas  darbiniekiem paredzēto atbalsta konsultāciju programmu. Konsultācijas ir pieejamas no 27. novembra, pieteikšanās, rakstot uz e-pastu: atbalsts@psihoterapija.lv.

Covid-19 izraisītajā ārkārtas stāvoklī ir apdraudēta visas sabiedrības ierastā funkcionēšana. Ir izjaukti ierastie dzīves modeļi un komunikācijas sistēmas. Pandēmijas apstākļiem pastiprinoties, atkal pieaugusi nepieciešamība pēc psiholoģiskā atbalsta medicīnas jomā strādājošajiem.

Latvijas Psihoterapeitu biedrības organizēto atbalsta konsultāciju mērķis ir palīdzēt medicīnas darbiniekiem pārvarēt COVID-19 izraisītā akūtā un hroniskā stresa, t.sk. emocionālās, reakcijas, apzināties un labāk izprast personiskos un profesionālos izaicinājumus.

24h laikā pēc e-pasta nosūtīšanas uz atbalsts@psihoterapija.lv ar pieteikuma iesniedzēju sazināsies speciālists, lai vienotos par tuvāko iespējamo konsultācijas laiku. Tā notiks tuvāko 48h laikā, attālināti, izmantojot WhatsApp, Zoom, Skype vai citas iespējas. Konsultācijaas ilgums 30-60 min. Nepieciešamības gadījumā tiks sniegtas vairākas konsultācijas.

Latvijas Psihoterapeitu biedrība atgādina – ārkārtas notikumu izraisītās stresa reakcijas nekādā ziņā neliecina, ka mediķi vai medicīnas darbinieki nevar darīt savu darbu, vai ir vāji. Šādos brīžos bieži vien ir nepieciešams tikai atbalsts. Vērsieties pēc palīdzības!

inline

LPB_LOGO_FB

Psihoterapijas pakalpojumi ģimenēm – bez maksas

Informācija medijiem

25.11.2020.

Psihoterapijas pakalpojumi ģimenēm – bez maksas

Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem risināt emocionāli sarežģītas situācijas, ko raisījusi Covid-19 krīze, valsts nodrošinās bezmaksas psihoterapeita konsultācijas. Lai gan plānotā palīdzība netiks nodrošinātā pietiekamā apjomā, Latvijas Psihoterapeitu biedrība atzinīgi vērtē valsts uzsākto iniciatīvu pilotprojekta veidā sniegt psihoterapeitisko palīdzību ģimenēm, kam tas visvairāk nepieciešams. Pakalpojuma sniedzējs konkursa kārtībā vēl tiks izvēlēts, bet pēc līguma noslēgšanas tiks paziņota palīdzības saņemšanas kārtība.

Šis gads Latvijā un pasaulē aizrit Covid-19 ēnā. Vīruss mainījis pasaules kārtību un licis saprast, ka gan sabiedrībai kopumā, gan katram indivīdam ir vienlīdz svarīga kā fiziskā, tā arī garīgā un psihiskā veselība. Daudzi piedzīvo vēl nebijušu neziņu un stresu, kas izgaismo emocionālas problēmas ģimenēs. Valsts policijas un bāriņtiesu pieredze liecina, ka jau pavasarī, ārkārtējās situācijas laikā, un arī pēc tam ir bijis daudz vairāk konfliktu ģimenēs – gan strīdi, gan vardarbība. Iespējams, saasinājumu iemesls ir arī tas, ka ģimenes neierasti daudz laika pavadīja izolēti dzīvesvietā, tāpat psiholoģisku spriedzi radīja risks palikt bez darba vai pat tā zaudējums un ienākumu samazināšanās. Tāpat Covid-19 laikā palielinās psihisko slimību risks vienlaikus ar to, ka pastiprinās arī jau esošie psihiskās veselības un uzvedības traucējumu simptomi kā reakcija uz stresu.

Daudzām ģimenēm šobrīd lieti noderētu psihoterapeita atbalsts, bet tas ir maksas pakalpojums – viena konsultācija maksā 30–70 eiro. Par īstermiņa psihoterapeitisku atbalstu var uzskatīt līdz 10 konsultācijām, bet jau tas daudzām ģimenēm ir pārlieku liels finansiāls slogs. Diemžēl bieži vien vecākiem trūkst finanšu līdzekļu, lai to atļautos, tāpēc domstarpības ģimenē turpinās, tā nodarot arvien lielāku emocionālu kaitējumu bērnam. Vēl viens iemesls, kāpēc ģimenes nevēršas pie speciālistiem, – trūkst pārliecības, ka psihoterapija var būt atbalstoša un palīdzoša. Protams, daudzkārt ģimenēm ir vajadzīgs ilgtermiņa atbalsts, bet arī īstermiņa 10 konsultāciju atbalsts var ļaut attiecību grūtībās nonākušām ģimenēm ieraudzīt līdz šim nepamanītus resursus un ar skatu no malas apzināties problemātiku. Nesaņemot tūlītēju individuālu atbalstu, ģimenes diemžēl iekļūst daudz dziļākā krīzē – bērni var nonākt pat ārpusģimenes aprūpē, un tam psiholoģiskās sekas nav izmērāmas. Speciālisti norāda, ka bērniem rodas emocionālas un psiholoģiskas problēmas, pasliktinās sekmes skolā un viņi netiek galā ar emocionālo spriedzi, meklējot vainu sevī. Bieži situācijās, kad pāra attiecībās rodas domstarpības un ģimenē ir bērns, vecāki vēršas pēc risinājuma bāriņtiesā vai sociālajā dienestā, bet vēlāk meklē juridisko palīdzību pie advokāta, lai risinātu ar bērna turpmāko aprūpi saistītos jautājumus, kas visbiežāk beidzas ar ilgstošu tiesvedības procesu.

Lai risinātu šo problēmu, ir tapis izmēģinājuma projekts, kurā ģimene, kas smagi izjūt krīzes sekas, varēs saņemt līdz 10 bezmaksas ģimenes psihoterapeita konsultācijas. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas projektā „Par atbalsta sistēmas pilnveidi bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” 12 mēnešus tiks sniegts ģimenes psihoterapijas pakalpojums Latvijas ģimenēm ar bērniem, kā arī bērniem no 12 līdz 18 gadu vecumam, kuru vecāki šķiras vai jau dzīvo šķirti. Šis ir unikāls valsts nodrošināts pakalpojums ģimenēm, jo šobrīd nevienā pašvaldībā ar valsts vai pašvaldības līdzfinansējumu šāds atbalsta instruments ģimenēm netiek nodrošināts. Ģimenes psihoterapija būtu efektīvs instruments, kas palīdzētu vecākiem iemācīties miermīlīgā, cieņpilnā ceļā rast kompromisus un pieņemt lēmumus, kas saistās ar bērna aprūpi un audzināšanu, tādējādi samazinot to gadījumu skaitu, kad vecāku domstarpību risināšanas procesā tiek nodarīts būtisks emocionāls kaitējums bērnam. Šī projekta mērķis ir sniegt psiholoģisku atbalstu ģimenēm un arī atbrīvoties no stigmas, kas joprojām valda daļā sabiedrības, ka psihoterapija nevar būt plaša spektra pakalpojums.

Izmēģinājuma projektā ģimenes psihoterapijas konsultācijas ģimenēm ar bērniem plānots nodrošināt 12 mēnešus, piesaistot pakalpojuma sniedzēju noteiktam konsultāciju stundu skaitam. Profesionāls atbalsts tiks nodrošināts kā individuālas ģimenes psihoterapijas konsultācijas visai ģimenei ar jebkura vecuma bērniem, turklāt nenosakot konkrētu ierobežojumu ģimenes problēmai – tā var būt gan vecāku šķiršanās, gan bērna uzvedības problēmas, vecāka psihiska slimība, tuvinieka zaudējums u.c. Vienas konsultācijas ilgums plānots no stundas līdz pusotrai stundai vidēji vienu reizi nedēļā. Parasti pirmās trīs konsultācijas tiek veltītas ģimenes problemātikas izvērtējumam, bet situācijas risināšana sākas tikai no ceturtās reizes, tāpēc katrai ģimenei nepieciešamais konsultāciju skaits būs citāds – no 5 līdz, maksimums, 10 konsultācijām. Tomēr, kā jebkurā terapijā, katru situāciju speciālists vērtēs individuāli. Ja ģimenei būs rekomendēts un tā vēlēsies apmeklēt vairāk nekā 10 konsultācijas, par katru nākamo būs jāmaksā pašiem.

Izmēģinājuma projektā ģimenes psihoterapijas pakalpojums sertificētu ģimenes psihoterapeitu privātpraksēs tiks piedāvāts ģimenēm visā Latvija, tomēr visvairāk pieejamu speciālistu ir Rīgā un Rīgas reģionā. Plānots, ka izmēģinājuma projektā ģimenes psihoterapijas pakalpojumu varēs saņemt arī citur Latvijā dzīvojošie, ja ģimenes psihoterapijas pakalpojums tiks rekomendēts kā nekavējoties nepieciešams.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izsludinājusi pakalpojuma sniegšanas iepirkuma konkursu, lai izvēlētos tās psihoterapeitu privātprakses, kur ģimenes ar bērniem varēs saņemt šo terapiju. Pakalpojuma saņemšanas kārtībā būs zināma vēlāk. Realitātē šī terapeitiskā palīdzība būtu vajadzīga lielākam skaitam ģimeņu, tomēr šī projekta īstenošana ir sākums un tas ir labāk nekā nekas. Tas arī nozīmē, ka Latvijā, kaut lēnām, bet tiek novērtēta arī psihiskā veselība, kas iet roku rokā ar fizisko veselību un materiālo labklājību.

Jāpiebilst, ka, piemēram, Igaunijā ģimenes psihoterapija ir atzīta pierādījumos balstīta metode, un tur to sedz valsts veselības apdrošināšana. Igaunijas piemērs ir pārdomāts un tālredzīgs, tādēļ Latvijas Psihoterapeitu biedrība cer, ka šis pilotprojekts kalpos kā pirmais solis valsts rūpēs par Latvijas ģimeņu psihisko veselību.

20061115  GRÂMATA ''PROFESIJU KLASIFIKATORS''

Jauna profesija – psihoterapijas speciālists

No 2017.gada 1. jūnija Profesiju klasifikatorā ir iekļauta jauna profesija “Psihoterapijas speciālists”. Turpmāk Latvijas Psihoterapeitu biedrības sertificētie profesionāļi lietos profesijas nosaukumu “psihoterapijas speciālists”, savukārt profesija “psihoterapeits” attieksies tikai uz ārstniecības personām ar medicīnisko izglītību.

Kāpēc bija nepieciešamas izmaiņas?

Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB), kas dibināta vairāk kā pirms 20 gadiem, ir Latvijas mērogā skaitliski lielākā psihoterapijas nozares profesionāļus apvienojošā organizācija. Visus šos gadus LPB profesionāļi ir strādājuši Latvijas iedzīvotāju psihiskās veselības un labklājības labā, tai skaitā darbojoties dažādos nozīmīgos projektos – sadarbojoties ar onkoloģiskajām biedrībām, iesaistoties Maximas krīzes palīdzībā, organizējot psiholoģiskās palīdzības nometnes karadarbības zonā Ukrainā strādājošiem psihoterapeitiem, iesaistoties valsts plāna izstrādē par psiholoģisko palīdzību ārkārtas situācijās. LPB profesionāļiem ir darba pieredze, strādājot dažādās veselības un sociālās aprūpes institūcijās. Psihoterapeitiskā palīdzība tiek sniegta individuāli, pāriem, ģimenēm, kā arī grupām. Psihoterapijas speciālisti – supervizori sniedz profesionālā atbalsta konsultācijas – supervīzijas sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

Starptautiskā mērogā LPB darbojas Eiropas Psihoterapijas Asociācijas ietvaros, un ir sakārtojusi šo sfēru atbilstoši Eiropas Psihoterapijas asociācijas (EPA) prasībām. Izglītības prasības atbilst Eiropas psihoterapeitu izglītības standartam un sastāv no vismaz 10 gadu izglītības – no kuriem 6 gadi pamatizglītības (kas atbilst maģistra grādam psiholoģijā, sociālajā darbā, pedagoģijā, teoloģijā vai medicīnā) un 4 gadi psihoterapijas virziena tālākizglītības.

Salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, kur dažādi psihoterapijas virzieni un skolas sāka attīstīties jau krietni agrāk, Latvijā psiholoģiskās un psihoterapeitiskās izglītības sistēma sāka veidoties tikai pēc neatkarības atjaunošanas un tādēļ šajā laika periodā Latvijā psihoterapeita profesija likumiski tika definēta medicīniskās palīdzības ietvarā. Tomēr vairumā Eiropas valstu psihoterapija ir patstāvīga psiholoģiskās palīdzības nozare, kas nav tikai ārsta specializācija. Tādēļ 20 gadu laikā Latvijas Psihoterapeitu biedrība strādājusi, lai Latvijā līdzīgi kā Eiropā tiktu izveidots likumisks regulējums psihoterapeitiem bez medicīniskās izglītības.  Rezultātā 2017.gada 1.jūnijā Profesiju klasifikatorā tika iekļauta jauna profesija “Psihoterapijas speciālists”. (Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 https://likumi.lv/ta/id/291004-noteikumi-par-profesiju-klasifikatoru-profesijai-atbilstosiem-pamatuzdevumiem-un-kvalifikacijas-pamatprasibam), kas nosķir psihoterapeitus ar medicīnisko izglītību no tiem, kuriem ir cita pamatizglītība.

Pēc būtības gan psihoterapeits, gan psihoterapijas speciālists strādā ļoti līdzīgi. Atšķirība ir tikai tajā, ka psihoterapeitam ir medicīniskā izglītība un profesiju klasifikatorā viņš ietlpst profesiju grupā “specialitāšu ārsti”, savukārt prihoterapijas speciālistam var būt arī sociālo vai humanitāro zinātņu grāds, un šī profesija ietilpst profesiju grupā „psihologi”.

Izmaiņas likumdošanā ir nozīmīgs solis psihoterapijas nozares sakārtošanā, nodrošinot iespēju speciālistiem profesionāli un efektīvi turpināt sniegt savu palīdzību sabiedrībai.

Vai likumdošanas izmaiņas ietekmē klienta un terapeita attiecības?

Likumdošanas izmaiņas nekādā veidā neietekmē terapeita un klienta attiecības. LPB biedri turpina strādāt kā līdz šim,  mainās tikai profesijas nosaukums sertifikātos.

Latvijas Psihoterapeitu biedrības Valde