Kategorijas arhīvs: Info

Снимок экрана 2016-10-05 в 20.49.07

12 oktobrī: grāmatas “Konsultēšanas un psihoterapijas teorija un prakse” atvēršanas svētki

Visi interesenti laipni aicināti uz kolektīvās monogrāfijas KONSULTĒŠANAS UN PSIHOTERAPIJAS TEORIJA UN PRAKSE atvēršanas svētkiem 2016. gada 12. oktobrī plkst. 16:00 Apgāda Zvaigzne ABC telpās K.Valdemāra ielā 6!

Vairāku gadu intensīvā dažādu psihoterapijas un konsultēšanas virzienu pieredzējušu speciālistu individuālā un kopīgā darba rezultātā ir tapusi kolektīvā monogrāfija KONSULTĒŠANAS UN PSIHOTERAPIJAS TEORIJA UN PRAKSE.

Grāmatas mērķis ir sniegt ieskatu psiholoģiskās konsultēšanas un psihoterapijas teorijās un metodēs, raksturojot gan klasiskās pieejas, gan aplūkojot mūsdienu attīstības tendences šajā jomā, parādot dažādo virzienu līdzības un atšķirības. Šī grāmata ir pirmais mēģinājums latviešu valodā parādīt mūsdienu psihoterapijas un konsultēšanas daudzveidīgo potenciālu, ne tikai veicinot izpratni par tā būtību, bet arī stiprinot psihoterapeitu savstarpējo dialogu ceļā uz kopīgo mērķi – garīgo veselību. Grāmata paredzēta dažādu virzienu psihoterapijas studentiem, profesionāliem pētniekiem un dažādu nozaru praktiķiem, kā arī cilvēkiem, kuriem ir saskare vai interese par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju.

Grāmatā ir apkopota informācija par psihoterapijas vēsturi, psihoterapijas organizāciju, būtiskiem psihoterapijas aspektiem: psihoterapeita personību un ētikas jautājumiem, pasaulē un Latvijā pieejamiem psiholoģiskās konsultēšanas un psihoterapijas veidiem: psihoanalītisko terapiju (psihodinamiskā psihoterapija, Junga analīze, psihoorganiskā analīze), kognitīvi biheiviorālo terapiju (biheiviorisms, kognitīvā terapija, kognitīvi biheiviorālā terapija un „trešā viļņa” kognitīvi biheiviorālā terapija), humānistisko un eksistenciālo psihoterapija (humānistiskā psiholoģija, geštaltterapija, eksistenciālā terapija), individuālpsiholoģiju, psihodrāmu, transpersonālo psihoterapiju un ģimenes terapiju. Viena no mūsdienu tendencēm psihoterapijā ir tās dažādu virzienu integrācija, līdz ar to grāmatā ietverta arī nodaļa par integratīvo pieeju konsultēšanā un psihoterapijā. Grāmatas saturs ir zinātniskos pētījumos balstīts un īpaši intersantu to padara praktiska “Annas” gadījuma analīze caur dažādo pieeju prizmu.

Grāmatas zinātniskās redaktores: Kristīne Mārtinsone, Dr.psych., Ieva Bite, Dr.psych., Velga Sudraba, Dr.med.

Grāmatas autori (satura secībā): Ginta Ratniece, Indra Majore-Dūšele, Kristīne Mārtinsone, Velga Sudraba, Guna Berga, Iveta Vītola, Sandra Mihailova, Ieva Bite, Baiba Purvlīce, Solvita Vektere, Irēna Goluba, Anita Pīlēna, Diāna Zande, Ilona Krone, Maruta Freimane, Ingrīda Indāne, Gatis Līdums, Sandis Ratnieks, Viktorija Perepjolkina, Ervīns Čukurs.

Grāmatas recenzenti: Juris Dragūns, Ph.D., Dr.h.c., Natālija Ivanova, Dr. Psych., Aleksejs Ruža, Dr.psych.

Visi interesenti laipni aicināti uz kolektīvās monogrāfijas KONSULTĒŠANAS UN PSIHOTERAPIJAS TEORIJA UN PRAKSE atvēršanas svētkiem 2016. gada 12. oktobrī plkst. 16:00 Apgāda Zvaigzne ABC telpās K.Valdemāra ielā 6 !

Ielūgums 28_05

„Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!”

Arī 2016. gadā Latvijas Psihoterapeitu biedrība atbalstīja kampaņu “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!”

Kampaņa “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” tika atklāta ar preses konferenci un reģionālo vēstnešu semināru 8. aprīlī Modes un izklaides centrā “Rīga Plaza” Preses konferencē Latvijas Psihoterapeitu biedrību pārstāvēja psihoterapeits Juris Zuitiņš. Reģionālo vēstnešu seminārā lekciju vadīja sertificēti psihoterapeiti Juris Zuitiņš un Vija Aleidzāne, stāstot par psiholoģiskajiem aspektiem, veidojot sarunu ar sievietēm par krūts veselību.

1JB-6918JB-6929

Akcija “Tiec uzklausīta no sirds!”

Kopprojekts ar Žurnālu Ieva iesākās jau marta beigās, kad žurnāla IEVA numurā (23.03.2016.) tika ievietota informācija par akciju “Tiec uzklausīta no sirds!”. Akcijas ietvaros Latvijas Psihoterapeitu biedrības 29 psihoterapeiti aprīlī sniedza bezmaksas konsultācijas. Ne tikai sievietēm, kurām nācies saskarties ar krūts vēža diagnozi, bet arī gimenes locekļiem un bērniem, arī medicīnas personālam. Akcijā piedalījās psihoterapeiti no lielākajam Latvijas pilsētām – Rīgas, Liepājas, Siguldas, Kuldīgas, Talsiem, Jelgavas, Dobeles un Daugavpils.

Ielūgums 28_05Arī šogad Latvijas Psihoterapeitu biedrības psihoterapeiti piedalīsies Krūšu veselības dienā pie Brīvības pieminekļa, kas norisināsies 28.maijā. Pēc tam kopā citiem pasākuma dalībniekiem dosies gājienā “Ejam kopā, lai dzīvotu” uz “Arēna Rīga”, lai noskatītos labdarības basketbola spēli, kas šogad norisināsies starp Latvijas un Jaunzēlandes sieviešu basketbola izlasēm. Tiekamies 28.maijā, 14.00. pie Brīvības pieminekļa!

Vairāk informācijas par kampaņu: www.pārbaudikrūtis.lv

logo_ja

Junga analītiķes Kristīnas Čellinski (Kristina Schellinski) seminārs

Junga analītiskās psiholoģijas biedrība piedāvā Junga analītiķes Kristīnas Čellinski (Kristina Schellinski) semināru

“Laiks dziedina visas rētas, bet dažreiz daudz lēnāk nekā mēs domājam. Analītiskās psiholoģijas perspektīva, strādājot ar starppaaudžu traumām”.

2016. gada 22. martā viesnīcas “Konventa sēta” Kampenhauzena zālē.

10:00 – 11:15 lekcija

11: 15 – 11:45 kafijas pauze

11:45 – 13:00 jautājumi un diskusijas

13:00 – 14:30 pusdienas viesnīcas “Konventa sēta” restorānā

14:30 – 16:00 publiskā supervīzija

Semināra darba valoda angļu ar secīgu tulkojumu latviešu valodā.

Kristīna Čellinski ir Junga analītiķe, supervizore, pasniedzēja K.G. Junga Institūtā Cīrihē, Starptautiskajā Analītiskās psiholoģijas skolā Cīrihē, konsultante, supervizore un pasniedzēja Ženēvas Universitātes slimnīcas psihiatrijas nodaļā. Dzimusi 1956. gadā Freiburgā. Ieguvusi maģistra grādu politiskajās zinātnēs un literatūrā, strādājusi par žurnālisti radio un drukātajos medijos. No 1983. līdz 1998. gadam strādājusi Apvienoto Nāciju Bērnu fondā (UNICEF), palīdzot bērniem īpaši grūtos apstākļos. Piedalījusies Eiropas bērnu tiesību stratēģijas iztrādē kopā ar Eiropas Padomi. Kristīna Čellinski 2002. gadā ir pabeigusi  studijas K.G. Junga Institūtā, strādā privātpraksē Ženēvā, lektore starptautiskos kongresos, publicējusi rakstus starptautiskos profesionālos žurnālos. Starptautiskās Analītiskās psiholoģijas asociācijas (IAAP) biedre, Analītisko psihologu – absolventu asociācijas (AGAP) biedre. Divu dēlu māte.

Dalībnieku reģistrēšanās – nosūtot e-pastu ar savu vārdu, uzvārdu, tālr.nr. uz adresi guna.cace@gmail.com un veicot apmaksu 55 Eu, ieskaitot to biedrības kontā ar norādi “par semināru” līdz 2016. gada 17. martam.

 Junga analītiskās psiholoģijas biedrība

Reģ.Nr: 40008210282

Adrese: Kr.Valdemāra 9-6, Rīga, Latvija, LV-1010

Konts: LV45HABA0551036671512

Kontaktpersona: Guna Čače, tālr. 29605119

Neierašanās gadījumā dalības maksa netiek atmaksāta.

 

Flag_map_of_Ukraine_from_2014-1

Ukraina. Karš. Psihoterapija

Sākot ar pagājušā gada decembri — sākumā desmiti, pēc tam simti ukraiņu psihologu un psihoterapeitu atstājuši savus kabinetus un devušies sniegt psiholoģisko palīdzību cilvēkiem notikumu vietās: barikādēs, Maidana teltīs, hospitāļos, bēgļu nometnēs un karaspēka vienībās. Viņiem nācās steidzami apgūt krīžu palīdzības intervences, masveidīgi mācīties cīnīties ar posttraumātiskā stresa sindromu izturēt milzīgu slodzi, atbalstot ievainotos, kritušo radiniekus un māju zaudējušos cilvēkus. Psihoterapeiti sniedz šo palīdzību,  atrodoties notikumu vietās, tai skaitā apmeklējot karaspēka vienības kara darbību laikā. Viņu vīri un dēli arī bieži vien ir pakļauti kara briesmām un psiholoģēm ir tieši tādi paši satraukumi, kādi tie ir arī citiem Ukrainas pilsoņiem.

Ukrainas kara zonā strādājošajiem speciālistiem, krīzē nonākušajiem brīvprātīgajiem, kā arī slimnīcās, kazarmās un bēgļu nometnēs nogādātajiem cilvēkiem Kijevā un cituviet Ukrainā palīdzību ir snieguši vairāk nekā 14 dažādu virzienu psihoterapeiti no Latvijas, vadot lekcijas un supervīzijas, kā arī individuālās Skype konsultācijas, lai nodrošinātu morālo atbalstu tiem terapeitiem, kuriem ir radušās grūtības, sniedzot palīdzību klientiem, kuri nonākuši krīzes situācijās.

Š.g. 5. un 6.decembrī Zigmunda Freida privātajā universitātē Vīnē (Sigmund Freud Private University Vienna (SFU)) norisinājās konference „Krīze Ukrainā — psihoterapeitiskās pieejas” („Crisis in Ukraine – psychotherapeutic approaches”), kuru apmeklēja arī Latvijas Psihoterapeitu biedrības pārstāvji. Konferenci atklāja Juta Edhofere (Jutta Edhofer), Eiropas ministrijas, integrācijas un ārlietu – Austrumeiropas, Rietumbalkānu, Dienvidkaukāza, Centrālāzijas un Centrāleiropas inicitatīvas pārstāve.

Konference organizēta ar mērķi mudināt dažādu  Eiropas psihoterapijas virziena pārstāvjus iesaistīties profesionāla atbalsta — supervīziju, atbalsta grupu un lekciju veidā — sniegšanai Ukrainas brīvprātīgajiem. Centrālais aspekts šīs konferences ietvaros bija noslēdzošā apaļā galda diskusija, kurā piedalījās gan kolēģi no Horvātijas, kuri snieguši atbalstu abos Balkānu valstu karos, gan arī Ukraiņu kolēģi, kuri organizē brīvprātīgo palīdzību uz vietas.

Tāpēc Latvijas psihoterapeiti profesionāli un cilvēciski atbalsta kolēģus, kas strādā un dzīvo šādos ārkārtas apstākļos Ukrainā. Pirmā lekcija „Psihologa darbība krīžu notikumu vietā” notika Kijevā 22. februārī. Laika posmā no šā gada februāra psihoterapeiti no Latvijas ir  vadījuši vairāk nekā  40 stundu lekcijas par krīžu intervencēm un posttraumātiku, noturot arī 32 stundu grupu supervīzijas psihologiem, psihoterapeitiem un bēgļu nometņu darbiniekiem. Kopsummā šajās nodarbībās piedalījās vairāk nekā 200 cilvēki. Tāpat arī šobrīd, ik nedēļu psihoterapeiti no Latvijas vada Skype konsultācijas speciālistiem no Kijevas, Harkovas un Dņepropetrovskas. Mūsu nākotnes plānos ietilpst  sarīkot vasaras supervīzijas, emocionālās atreaģēšanas un atpūtas pasākumus divām Ukrainas kolēģu grupām – 2×16 cilvēku sastāvā.

Latvijas psihoterapeitu palīdzības sniegšana Ukrainas kara zonā cietušajiem brīvprātīgajiem un iedzīvotājiem norisinājās ar Kijevas Geštalta universitātes palīdzību, to koordinēja Jeļenas Stupak no „Психологична допомога Майдана”, palīdzēja organizēt Julija Duogyte (Jūlijas Dogītes), Jeļena Podoļan,  Olena Zozuļa, Irinas Šulženko, Natālija Umanska un Tatjana Grida. 

20061115  GRÂMATA ''PROFESIJU KLASIFIKATORS''

Jauna profesija – psihoterapijas speciālists

No 2017.gada 1. jūnija Profesiju klasifikatorā ir iekļauta jauna profesija “Psihoterapijas speciālists”. Turpmāk Latvijas Psihoterapeitu biedrības sertificētie profesionāļi lietos profesijas nosaukumu “psihoterapijas speciālists”, savukārt profesija “psihoterapeits” attieksies tikai uz ārstniecības personām ar medicīnisko izglītību.

Kāpēc bija nepieciešamas izmaiņas?

Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB), kas dibināta vairāk kā pirms 20 gadiem, ir Latvijas mērogā skaitliski lielākā psihoterapijas nozares profesionāļus apvienojošā organizācija. Visus šos gadus LPB profesionāļi ir strādājuši Latvijas iedzīvotāju psihiskās veselības un labklājības labā, tai skaitā darbojoties dažādos nozīmīgos projektos – sadarbojoties ar onkoloģiskajām biedrībām, iesaistoties Maximas krīzes palīdzībā, organizējot psiholoģiskās palīdzības nometnes karadarbības zonā Ukrainā strādājošiem psihoterapeitiem, iesaistoties valsts plāna izstrādē par psiholoģisko palīdzību ārkārtas situācijās. LPB profesionāļiem ir darba pieredze, strādājot dažādās veselības un sociālās aprūpes institūcijās. Psihoterapeitiskā palīdzība tiek sniegta individuāli, pāriem, ģimenēm, kā arī grupām. Psihoterapijas speciālisti – supervizori sniedz profesionālā atbalsta konsultācijas – supervīzijas sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

Starptautiskā mērogā LPB darbojas Eiropas Psihoterapijas Asociācijas ietvaros, un ir sakārtojusi šo sfēru atbilstoši Eiropas Psihoterapijas asociācijas (EPA) prasībām. Izglītības prasības atbilst Eiropas psihoterapeitu izglītības standartam un sastāv no vismaz 10 gadu izglītības – no kuriem 6 gadi pamatizglītības (kas atbilst maģistra grādam psiholoģijā, sociālajā darbā, pedagoģijā, teoloģijā vai medicīnā) un 4 gadi psihoterapijas virziena tālākizglītības.

Salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, kur dažādi psihoterapijas virzieni un skolas sāka attīstīties jau krietni agrāk, Latvijā psiholoģiskās un psihoterapeitiskās izglītības sistēma sāka veidoties tikai pēc neatkarības atjaunošanas un tādēļ šajā laika periodā Latvijā psihoterapeita profesija likumiski tika definēta medicīniskās palīdzības ietvarā. Tomēr vairumā Eiropas valstu psihoterapija ir patstāvīga psiholoģiskās palīdzības nozare, kas nav tikai ārsta specializācija. Tādēļ 20 gadu laikā Latvijas Psihoterapeitu biedrība strādājusi, lai Latvijā līdzīgi kā Eiropā tiktu izveidots likumisks regulējums psihoterapeitiem bez medicīniskās izglītības.  Rezultātā 2017.gada 1.jūnijā Profesiju klasifikatorā tika iekļauta jauna profesija “Psihoterapijas speciālists”. (Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 https://likumi.lv/ta/id/291004-noteikumi-par-profesiju-klasifikatoru-profesijai-atbilstosiem-pamatuzdevumiem-un-kvalifikacijas-pamatprasibam), kas nosķir psihoterapeitus ar medicīnisko izglītību no tiem, kuriem ir cita pamatizglītība.

Pēc būtības gan psihoterapeits, gan psihoterapijas speciālists strādā ļoti līdzīgi. Atšķirība ir tikai tajā, ka psihoterapeitam ir medicīniskā izglītība un profesiju klasifikatorā viņš ietlpst profesiju grupā “specialitāšu ārsti”, savukārt prihoterapijas speciālistam var būt arī sociālo vai humanitāro zinātņu grāds, un šī profesija ietilpst profesiju grupā „psihologi”.

Izmaiņas likumdošanā ir nozīmīgs solis psihoterapijas nozares sakārtošanā, nodrošinot iespēju speciālistiem profesionāli un efektīvi turpināt sniegt savu palīdzību sabiedrībai.

Vai likumdošanas izmaiņas ietekmē klienta un terapeita attiecības?

Likumdošanas izmaiņas nekādā veidā neietekmē terapeita un klienta attiecības. LPB biedri turpina strādāt kā līdz šim,  mainās tikai profesijas nosaukums sertifikātos.

Latvijas Psihoterapeitu biedrības Valde

  

LPB_logo_rich_400x400

LPB publisks paziņojums

Par norobežošanos no Viestura Rudzīša publiskajiem izteikumiem.

Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB) norobežojas no ārsta, psihoterapeita Viestura Rudzīša publiskajiem izteikumiem, kas pausti viņa grāmatās, intervijās, blogā un citur. LPB valde un Ētikas komisija ir veikusi sākotnējo V. Rudzīša izteikumu izvērtējumu un turpinās darīt to padziļināti.

V. Rudzīša publiskās komunikācijas izteiksmes veids rada iespēju pārprast pausto informāciju, radot maldīgu priekšstatu par psihoterapiju, tās teorijām un praksi. V. Rudzīša publicētās grāmatas nav uzskatāmas par zinātnisku, mācību vai psihoterapeitisku literatūru, līdz ar to tās var tikt vērtētas kā literāri darbi, kas atspoguļo autora personisko redzējumu noteiktos jautājumos.

Ētikas jautājumi psihoterapijā ir atšķirīgi no ētikas medicīnā, psiholoģijā vai sociālajās zinātnēs. Lai arī daudzās jomās tie pārklājas ar radniecīgajām nozarēm, tomēr ētisko jautājumu risināšana psihoterapijā prasa ļoti lielu rūpību un uzmanību, ievērojot LPB noteiktās procedūras. Ētiskie jautājumi netiek risināti publiski.

Tai pašā laikā atzīmējam, ka LPB neizsaka savu vērtējumu V. Rudzīša profesionālajai darbībai (darbam ar klientiem). Ētikas komisija uz šo brīdi nav saņēmusi nevienu sūdzību vai iesniegumu par šo V. Rudzīša darbības jomu.

LPB prezidents
Ansis J. Stabingis
t. 29213238

8.09.2014.g.

Latvijas Psihoterapeitu biedrība ir lielākā profesionālā psihoterapeitu organizācija Latvijā. LPB ir jumta organizācija atsevišķām virzienu psihoterapeitu biedrībām, kopumā apvienojot vairāk vairāk kā 160 praktizējošu biedru. LPB uzdevumi ir rūpēties par psihoterapijas klientu labklājību, uzturot augstus izglītības, ētikas un profesionālās darbības standartus saviem biedriem.