Kategorijas arhīvs: Info

logo_ja

Junga analītiķes Kristīnas Čellinski (Kristina Schellinski) seminārs

Junga analītiskās psiholoģijas biedrība piedāvā Junga analītiķes Kristīnas Čellinski (Kristina Schellinski) semināru

“Laiks dziedina visas rētas, bet dažreiz daudz lēnāk nekā mēs domājam. Analītiskās psiholoģijas perspektīva, strādājot ar starppaaudžu traumām”.

2016. gada 22. martā viesnīcas “Konventa sēta” Kampenhauzena zālē.

10:00 – 11:15 lekcija

11: 15 – 11:45 kafijas pauze

11:45 – 13:00 jautājumi un diskusijas

13:00 – 14:30 pusdienas viesnīcas “Konventa sēta” restorānā

14:30 – 16:00 publiskā supervīzija

Semināra darba valoda angļu ar secīgu tulkojumu latviešu valodā.

Kristīna Čellinski ir Junga analītiķe, supervizore, pasniedzēja K.G. Junga Institūtā Cīrihē, Starptautiskajā Analītiskās psiholoģijas skolā Cīrihē, konsultante, supervizore un pasniedzēja Ženēvas Universitātes slimnīcas psihiatrijas nodaļā. Dzimusi 1956. gadā Freiburgā. Ieguvusi maģistra grādu politiskajās zinātnēs un literatūrā, strādājusi par žurnālisti radio un drukātajos medijos. No 1983. līdz 1998. gadam strādājusi Apvienoto Nāciju Bērnu fondā (UNICEF), palīdzot bērniem īpaši grūtos apstākļos. Piedalījusies Eiropas bērnu tiesību stratēģijas iztrādē kopā ar Eiropas Padomi. Kristīna Čellinski 2002. gadā ir pabeigusi  studijas K.G. Junga Institūtā, strādā privātpraksē Ženēvā, lektore starptautiskos kongresos, publicējusi rakstus starptautiskos profesionālos žurnālos. Starptautiskās Analītiskās psiholoģijas asociācijas (IAAP) biedre, Analītisko psihologu – absolventu asociācijas (AGAP) biedre. Divu dēlu māte.

Dalībnieku reģistrēšanās – nosūtot e-pastu ar savu vārdu, uzvārdu, tālr.nr. uz adresi guna.cace@gmail.com un veicot apmaksu 55 Eu, ieskaitot to biedrības kontā ar norādi “par semināru” līdz 2016. gada 17. martam.

 Junga analītiskās psiholoģijas biedrība

Reģ.Nr: 40008210282

Adrese: Kr.Valdemāra 9-6, Rīga, Latvija, LV-1010

Konts: LV45HABA0551036671512

Kontaktpersona: Guna Čače, tālr. 29605119

Neierašanās gadījumā dalības maksa netiek atmaksāta.

 

Flag_map_of_Ukraine_from_2014-1

Ukraina. Karš. Psihoterapija

Sākot ar pagājušā gada decembri — sākumā desmiti, pēc tam simti ukraiņu psihologu un psihoterapeitu atstājuši savus kabinetus un devušies sniegt psiholoģisko palīdzību cilvēkiem notikumu vietās: barikādēs, Maidana teltīs, hospitāļos, bēgļu nometnēs un karaspēka vienībās. Viņiem nācās steidzami apgūt krīžu palīdzības intervences, masveidīgi mācīties cīnīties ar posttraumātiskā stresa sindromu izturēt milzīgu slodzi, atbalstot ievainotos, kritušo radiniekus un māju zaudējušos cilvēkus. Psihoterapeiti sniedz šo palīdzību,  atrodoties notikumu vietās, tai skaitā apmeklējot karaspēka vienības kara darbību laikā. Viņu vīri un dēli arī bieži vien ir pakļauti kara briesmām un psiholoģēm ir tieši tādi paši satraukumi, kādi tie ir arī citiem Ukrainas pilsoņiem.

Ukrainas kara zonā strādājošajiem speciālistiem, krīzē nonākušajiem brīvprātīgajiem, kā arī slimnīcās, kazarmās un bēgļu nometnēs nogādātajiem cilvēkiem Kijevā un cituviet Ukrainā palīdzību ir snieguši vairāk nekā 14 dažādu virzienu psihoterapeiti no Latvijas, vadot lekcijas un supervīzijas, kā arī individuālās Skype konsultācijas, lai nodrošinātu morālo atbalstu tiem terapeitiem, kuriem ir radušās grūtības, sniedzot palīdzību klientiem, kuri nonākuši krīzes situācijās.

Š.g. 5. un 6.decembrī Zigmunda Freida privātajā universitātē Vīnē (Sigmund Freud Private University Vienna (SFU)) norisinājās konference „Krīze Ukrainā — psihoterapeitiskās pieejas” („Crisis in Ukraine – psychotherapeutic approaches”), kuru apmeklēja arī Latvijas Psihoterapeitu biedrības pārstāvji. Konferenci atklāja Juta Edhofere (Jutta Edhofer), Eiropas ministrijas, integrācijas un ārlietu – Austrumeiropas, Rietumbalkānu, Dienvidkaukāza, Centrālāzijas un Centrāleiropas inicitatīvas pārstāve.

Konference organizēta ar mērķi mudināt dažādu  Eiropas psihoterapijas virziena pārstāvjus iesaistīties profesionāla atbalsta — supervīziju, atbalsta grupu un lekciju veidā — sniegšanai Ukrainas brīvprātīgajiem. Centrālais aspekts šīs konferences ietvaros bija noslēdzošā apaļā galda diskusija, kurā piedalījās gan kolēģi no Horvātijas, kuri snieguši atbalstu abos Balkānu valstu karos, gan arī Ukraiņu kolēģi, kuri organizē brīvprātīgo palīdzību uz vietas.

Tāpēc Latvijas psihoterapeiti profesionāli un cilvēciski atbalsta kolēģus, kas strādā un dzīvo šādos ārkārtas apstākļos Ukrainā. Pirmā lekcija „Psihologa darbība krīžu notikumu vietā” notika Kijevā 22. februārī. Laika posmā no šā gada februāra psihoterapeiti no Latvijas ir  vadījuši vairāk nekā  40 stundu lekcijas par krīžu intervencēm un posttraumātiku, noturot arī 32 stundu grupu supervīzijas psihologiem, psihoterapeitiem un bēgļu nometņu darbiniekiem. Kopsummā šajās nodarbībās piedalījās vairāk nekā 200 cilvēki. Tāpat arī šobrīd, ik nedēļu psihoterapeiti no Latvijas vada Skype konsultācijas speciālistiem no Kijevas, Harkovas un Dņepropetrovskas. Mūsu nākotnes plānos ietilpst  sarīkot vasaras supervīzijas, emocionālās atreaģēšanas un atpūtas pasākumus divām Ukrainas kolēģu grupām – 2×16 cilvēku sastāvā.

Latvijas psihoterapeitu palīdzības sniegšana Ukrainas kara zonā cietušajiem brīvprātīgajiem un iedzīvotājiem norisinājās ar Kijevas Geštalta universitātes palīdzību, to koordinēja Jeļenas Stupak no „Психологична допомога Майдана”, palīdzēja organizēt Julija Duogyte (Jūlijas Dogītes), Jeļena Podoļan,  Olena Zozuļa, Irinas Šulženko, Natālija Umanska un Tatjana Grida. 

20061115  GRÂMATA ''PROFESIJU KLASIFIKATORS''

Par psihoterapeita profesiju

No 2017.gada 1. jūnija Profesiju klasifikatorā ir iekļauta jauna profesija “Psihoterapijas speciālists”

Pēc vairāku gadu centieniem izglītot sabiedrību par psihoterapeita profesiju, ir izdevies panākt rezultātu. Latvijas Republikas Ministru kabinets ir atzinis psihoterapijas speciālista profesiju, iekļaujot to profesiju klasifikatorā. Tas ir nozīmīgs solis psihoterapijas nozarei, nodrošinot iespēju speciālistiem profesionāli un efektīvi turpināt sniegt savu palīdzību sabiedrībai.

Latvijas Psihoterapeitu biedrības Valde

LPB_logo_rich_400x400

LPB publisks paziņojums

Par norobežošanos no Viestura Rudzīša publiskajiem izteikumiem.

Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB) norobežojas no ārsta, psihoterapeita Viestura Rudzīša publiskajiem izteikumiem, kas pausti viņa grāmatās, intervijās, blogā un citur. LPB valde un Ētikas komisija ir veikusi sākotnējo V. Rudzīša izteikumu izvērtējumu un turpinās darīt to padziļināti.

V. Rudzīša publiskās komunikācijas izteiksmes veids rada iespēju pārprast pausto informāciju, radot maldīgu priekšstatu par psihoterapiju, tās teorijām un praksi. V. Rudzīša publicētās grāmatas nav uzskatāmas par zinātnisku, mācību vai psihoterapeitisku literatūru, līdz ar to tās var tikt vērtētas kā literāri darbi, kas atspoguļo autora personisko redzējumu noteiktos jautājumos.

Ētikas jautājumi psihoterapijā ir atšķirīgi no ētikas medicīnā, psiholoģijā vai sociālajās zinātnēs. Lai arī daudzās jomās tie pārklājas ar radniecīgajām nozarēm, tomēr ētisko jautājumu risināšana psihoterapijā prasa ļoti lielu rūpību un uzmanību, ievērojot LPB noteiktās procedūras. Ētiskie jautājumi netiek risināti publiski.

Tai pašā laikā atzīmējam, ka LPB neizsaka savu vērtējumu V. Rudzīša profesionālajai darbībai (darbam ar klientiem). Ētikas komisija uz šo brīdi nav saņēmusi nevienu sūdzību vai iesniegumu par šo V. Rudzīša darbības jomu.

LPB prezidents
Ansis J. Stabingis
t. 29213238

8.09.2014.g.

Latvijas Psihoterapeitu biedrība ir lielākā profesionālā psihoterapeitu organizācija Latvijā. LPB ir jumta organizācija atsevišķām virzienu psihoterapeitu biedrībām, kopumā apvienojot vairāk vairāk kā 160 praktizējošu biedru. LPB uzdevumi ir rūpēties par psihoterapijas klientu labklājību, uzturot augstus izglītības, ētikas un profesionālās darbības standartus saviem biedriem.