Kategorijas arhīvs: Presē

ieva_bite

Kad kreņķis pārtapis par trauksmi: Ieva Bite, eksistenciālā psihoterapeite, KBT terapeite

Sitas sirds, trūkst elpas…

Problēma ir gana aktuāla, un ar trauksmes radītajām sūdzībām speciālisti savās praksēs sastopas ik dienu. Lai dalītos pieredzē un apgūtu jaunākās metodes problēmas risināšanā, nozares speciālisti šodien, 25.novembrī, pulcēsies Latvijas Psihoterapeitu biedrības, Latvijas Psihiatru asociācijas un Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas rīkotajā zinātniskajā konferencē «Trauksme – dažādi skatījumi, vienota problēma». Ieva Bite atklāj, ka trauksme ir neskaidrs, nepatīkams emocionāls stāvoklis, ko raksturo raizēšanās par kādām lietām. Visbiežāk tās ir nojaušamas, bet dažkārt raižu iemesls uzreiz nav saprotams un tikai, piemēram, speciālista kabinetā, liekot kopā puzles gabaliņus, rodas kopsakarības, kas ļauj izskaidrot raižu cēloni. Lasīt tālāk

es_pic

Psihoterapeits ārpus likuma: Nils Sakss Konstantinovs

„Lai novērstu psihoterapeita specialitātes nosaukuma prettiesisku lietošanu un attiecīgi arī pacientu maldināšanu, aicinām ziņot Veselības inspekcijai vai Latvijas Ārstu biedrībai par jebkuru personu, kura lieto psihoterapeita specialitātes nosaukumu savas profesionālās darbības apzīmēšanai, bet nav ieguvusi medicīnisko izglītību.”

Virzība Psihiskās veselības nozares sakārtošanāRīgas Stradiņa universitātes psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika Lasīt tālāk

gatis_150-150x150

Ko viduvējībai iesākt perfektā pasaulē: Gatis Bušs, ģimenes psihoterapeits

Katru dienu mēs internetā varam izlasīt kādu izcilnieka, talanta vai dīvaiņa stāstu, un tas mums liek  noticēt – mēs katrs esam lemti kaut kam ārkārtējam. Vai nav tā, kā spiediens ir radījis tādu kā sociālu tirānija- mums nemitīgi jāapliecina … (nu vismaz jācenšas) ka esam kaut kas … liels, nozīmīgs, izcils, ārkārtējs. Un būt viduvējībai ir kļuvis par jauno neveiksminieka standartu. Ko tad iesākt viduvējībai perfektā pasaulē – jautājām sistēmiskajam ģimenes psihoterapeitam un supervizoram apm. Dr.psych.Gatim Bušam Lasīt tālāk

images-4

Tavi bērni, mani bērni – kā visiem kopā sadzīvot?: Ilona Buša, sistēmiskā ģimenes psihoterapeite

Psihoterapeiti atzīst: kopš Latvija ieguva brīvību, arī laulība kļuvusi daudz brīvāka. Cilvēki šķiras un meklē veidus, kā justies labāk un šajos meklējumos līdzi ņem arī bērnus. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā izbrīnu vairs nerada ģimene, kurā aug bērni kā no sievietes, tā vīrieša iepriekšējām attiecībām. Taču reti kurš teiks, ka šīs attiecības nerada izaicinājumu visiem iesaistītajiem.

Lasīt tālāk

IMG_7285-150x150

Kas ir un kas nav psihoterapija mūsdienās? Gatis Līdums, ģimenes psihoterapeits

Nekad nav par ļaunu atkārtot pat tās lietas, kuras mēs zinām vai uzskatām par senām un pazīstamām, jo laiks un cilvēki mēdz mainīt mūsu priekšstatus par notikumiem. Piemēram, kā ir ar psihoterapiju? It kā visai sena lieta. Klīniskā izpratnē Rietumu puslodē tā tiek praktizēta dažādās formās jau vairāk nekā 100 gadus. Ir pieejamas vārdnīcas, enciklopēdijas un cita uzziņu literatūra, kas mēģina psihoterapiju definēt. Un jāsaka, ka šīs definīcijas nereti ir visai atšķirīgas, skaidro Latvijas Psihoterapeitu biedrības sertificēts psihoterapeits Gatis Līdums. Lasīt tālāk

20150828-_IVX7367

Sievietes veselība – baidīties vai dzīvot: Tatjana Griškina, eksistenciālā psihoterapeite

Es pazīstu ļoti daudz sievietes, kuras izvairās apmeklēt ārstu. Un tas notiek ne tikai tad, kad ir nepieciešams veikt kaut kādu sāpīgu procedūru, piemēram, pie zobārsta, kura dabiski liek uztraukties. Ļoti bieži sievietes neapmeklē ikgadējās veselības profilaktiskās pārbaudes pie ārsta, tai skaitā pie ģinekologa. Kaut gan tieši savlaicīgā diagnosticēšana mūsdienās var palīdzēt izārstēt pat tādas saslimšanas, kas var būt nāvējošas, ja tās tiek ielaistas – piemēram, krūts vēzi.

Lasīt tālāk

LPB_logo_rich_400x400

Vai tiešām dūņu terapijā tiek ārstētas dūņas?

Reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušo Latvijas ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa publikāciju «Kas notiek Latvijas psihoterapijā?» (atbilde uz rakstu «Terapija Latvijas pihoterapijai», http://www.arstubiedriba.lv/index.php/480-kas-notiek-latvijas-psihoterapija) Latvijas Psihoterapeitu biedrība vēlas sniegt savu skaidrojumu šiem izteikumiem, kuri diskreditē psihoterapeitu kompetenci un Eiropas Savienībā valdošo izpratni par psihoterapiju kā patstāvīgu profesiju.

Lasīt tālāk

SennMicrophone

Par publiskajiem komentāriem

Pēdējā laikā Latvijas Psihoterapeitu Biedrība (LPB) ir saņēmusi vairākus uzaicinājumus masu informācijas līdzekļos skaidrot notikumus ap Viesturu Rudzīti un LPB pausto publisko norobežošanos. Vairumkārt šie uzaicinājumi ir atteikti vairāku iemeslu dēļ, kurus vēlamies paskaidrot.

Ikviens Latvijas Psihoterapeitu biedrības sertificēts psihoterapeits, kļūstot par LPB biedru, ir apņēmies ievērot Ētikas kodeksu. Tas ir dokuments, kas nosaka mūsu profesionālās darbības ētiskās normas un principus. Ar to ieteicams iepazīties arī psihoterapijas klientiem un topošajiem speciālistiem, jo tas sniedz priekšstatu, kādas psihoterapeita attiecības ar viņa klientiem, pētījumu dalībniekiem, kolēģiem un sabiedrību kopumā, ir uzskatāms par profesionālām un korektām, kādas ir pušu tiesības, pienākumi un atbildība.

Cilvēkam, kurš vēlas strādāt par psihoterapeitu, tiek izvirzītas daudz un dažādas prasības, un tā ir šīs profesijas daļa – sākot no zināšanām un personības īpašībām, beidzot ar specifiskām komunikācijas prasmēm, spēju saskatīt ētiskās dilemmas un prast tās risināt, patstāvīgi vai ar kolēģu palīdzību. Tā ir svarīga psihoterapeita profesionālā kompetence. Vairumam LPB psihoterapeitu nav grūtību vai pretestības šo prasību un ierobežojumu ievērošanā, kādas viņi ir uzņēmušies, kļūstot par psihoterapeitiem.

Psihoterapeita ētikas kodekss nav kriminālkodekss, kas par katru pārkāpumu paredz sodu. Taču Ētikas kodeksa ievērošana ir nevis psihoterapeita izvēles jautājums, bet viņa pienākums, līdzīgi kā ķirurgam operāciju zālē ir jābūt sterilām rokām arī tad, ja viņš nevēlas tās mazgāt.

Ētika – tas nozīmē parasto, ikdienišķo uzvedību. Tātad ētikas kodekss iezīmē to, kāda psihoterapeita uzvedība saskarsmē ar klientiem, kolēģiem un sabiedrību ir visoptimālākā, tāda, kas ļauj mūsu esošajiem vai nākamajiem klientiem paļauties, ka psihoterapeits sniegs palīdzību drošos, pieņemošos apstākļos, smalkjūtīgi un kompetenti, neraugoties uz dzimumu, etnisko vai reliģisko piederību, politiskajiem uzskatiem, seksuālo orientāciju, vai morālo stāju, un ka psihoterapeits pirmkārt pievērsīsies klienta ciešanām un mērķiem, nevis izcels savu redzējumu, priekštatus vai pat zināšanas.

Neviens no LPB pārstāvētajiem psihoterapijas virzieniem neakceptē virspusīgu un brīvu savu priekšstatu paušanu, aktīvu dalīšanos ar savām fantāzijām par konkrētiem cilvēkiem vai sabiedrības daļām, neatkarīgi no tā, kāds būtu šis sadalījums un kāds būtu to pamatojums. Viens no šādas ētiskas rekomendācijas iemesliem ir tāds, ka pretējais var atturēt šīs vai citas personas, vai kādu sabiedrības daļu meklēt psihoterapeitisko palīdzību, ja viņiem tāda kādreiz būtu nepieciešama. Šī paša iemesla dēļ LPB mēģina atturēties no jebkādu sava kolēģa iespējamo ētisko pārkāpumu publiskas apspriešanas, jo aiz katra psihoterapeita ir viņa klienti, un klientiem nozīmīgas terapeitiskās attiecības.

Publiskajā komunikācijā ikvienam LPB psihoterapeitiem ir pienākums ievērot profesionālās ētiskas normas, kur tostarp tiek prasīts:
— ievērot koleģialitāti un ar cieņu izturēties pret kolēģiem, to darbu, un savstarpējo attiecību jautājumus risināt organizācijas iekšienē, nevis publiskajā telpā;
— klientu klātbūtnē nekomentēt kolēģu darbu (un masu mediji nozīmē klientu klātbūtni);
— neizteikt savu vērtējumu par citiem cilvēkiem, vai sabiedrības daļām, tas attiecas arī uz citiem kolēģiem.

Augstāk minēto iemeslu dēļ Latvijas Psihoterapeitu biedrība šobrīd atturas no iesaistīšanās publiskās diskusijās, cenšoties ievērot savas profesijas ētiskos principus un turpināt iekšienē strādāt pie augstu ētisku standartu ieviešanas dzīvē.

LPB prezidents
Ansis J. Stabingis