Kategorijas arhīvs: Raksti

ieva_bite

Kad kreņķis pārtapis par trauksmi: Ieva Bite, eksistenciālā psihoterapeite, KBT terapeite

Sitas sirds, trūkst elpas…

Problēma ir gana aktuāla, un ar trauksmes radītajām sūdzībām speciālisti savās praksēs sastopas ik dienu. Lai dalītos pieredzē un apgūtu jaunākās metodes problēmas risināšanā, nozares speciālisti šodien, 25.novembrī, pulcēsies Latvijas Psihoterapeitu biedrības, Latvijas Psihiatru asociācijas un Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas rīkotajā zinātniskajā konferencē «Trauksme – dažādi skatījumi, vienota problēma». Ieva Bite atklāj, ka trauksme ir neskaidrs, nepatīkams emocionāls stāvoklis, ko raksturo raizēšanās par kādām lietām. Visbiežāk tās ir nojaušamas, bet dažkārt raižu iemesls uzreiz nav saprotams un tikai, piemēram, speciālista kabinetā, liekot kopā puzles gabaliņus, rodas kopsakarības, kas ļauj izskaidrot raižu cēloni. Lasīt tālāk

es_pic

Psihoterapeits ārpus likuma: Nils Sakss Konstantinovs

„Lai novērstu psihoterapeita specialitātes nosaukuma prettiesisku lietošanu un attiecīgi arī pacientu maldināšanu, aicinām ziņot Veselības inspekcijai vai Latvijas Ārstu biedrībai par jebkuru personu, kura lieto psihoterapeita specialitātes nosaukumu savas profesionālās darbības apzīmēšanai, bet nav ieguvusi medicīnisko izglītību.”

Virzība Psihiskās veselības nozares sakārtošanāRīgas Stradiņa universitātes psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika Lasīt tālāk

gatis_150-150x150

Ko viduvējībai iesākt perfektā pasaulē: Gatis Bušs, ģimenes psihoterapeits

Katru dienu mēs internetā varam izlasīt kādu izcilnieka, talanta vai dīvaiņa stāstu, un tas mums liek  noticēt – mēs katrs esam lemti kaut kam ārkārtējam. Vai nav tā, kā spiediens ir radījis tādu kā sociālu tirānija- mums nemitīgi jāapliecina … (nu vismaz jācenšas) ka esam kaut kas … liels, nozīmīgs, izcils, ārkārtējs. Un būt viduvējībai ir kļuvis par jauno neveiksminieka standartu. Ko tad iesākt viduvējībai perfektā pasaulē – jautājām sistēmiskajam ģimenes psihoterapeitam un supervizoram apm. Dr.psych.Gatim Bušam Lasīt tālāk

images-4

Tavi bērni, mani bērni – kā visiem kopā sadzīvot?: Ilona Buša, sistēmiskā ģimenes psihoterapeite

Psihoterapeiti atzīst: kopš Latvija ieguva brīvību, arī laulība kļuvusi daudz brīvāka. Cilvēki šķiras un meklē veidus, kā justies labāk un šajos meklējumos līdzi ņem arī bērnus. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā izbrīnu vairs nerada ģimene, kurā aug bērni kā no sievietes, tā vīrieša iepriekšējām attiecībām. Taču reti kurš teiks, ka šīs attiecības nerada izaicinājumu visiem iesaistītajiem.

Lasīt tālāk

IMG_7285-150x150

Kas ir un kas nav psihoterapija mūsdienās? Gatis Līdums, ģimenes psihoterapeits

Nekad nav par ļaunu atkārtot pat tās lietas, kuras mēs zinām vai uzskatām par senām un pazīstamām, jo laiks un cilvēki mēdz mainīt mūsu priekšstatus par notikumiem. Piemēram, kā ir ar psihoterapiju? It kā visai sena lieta. Klīniskā izpratnē Rietumu puslodē tā tiek praktizēta dažādās formās jau vairāk nekā 100 gadus. Ir pieejamas vārdnīcas, enciklopēdijas un cita uzziņu literatūra, kas mēģina psihoterapiju definēt. Un jāsaka, ka šīs definīcijas nereti ir visai atšķirīgas, skaidro Latvijas Psihoterapeitu biedrības sertificēts psihoterapeits Gatis Līdums. Lasīt tālāk

20150828-_IVX7367

Sievietes veselība – baidīties vai dzīvot: Tatjana Griškina, eksistenciālā psihoterapeite

Es pazīstu ļoti daudz sievietes, kuras izvairās apmeklēt ārstu. Un tas notiek ne tikai tad, kad ir nepieciešams veikt kaut kādu sāpīgu procedūru, piemēram, pie zobārsta, kura dabiski liek uztraukties. Ļoti bieži sievietes neapmeklē ikgadējās veselības profilaktiskās pārbaudes pie ārsta, tai skaitā pie ģinekologa. Kaut gan tieši savlaicīgā diagnosticēšana mūsdienās var palīdzēt izārstēt pat tādas saslimšanas, kas var būt nāvējošas, ja tās tiek ielaistas – piemēram, krūts vēzi.

Lasīt tālāk

20150828-_IVX7367

Bieži vien cilvēks labāk pazīst automašīnas vai datora uzbūvi nekā sevi pašu…: Tatjana Griškina, ekistenciālā psihoterapeite

Katra cilvēka ikdienu veido dažādi notikumi– jautrāki un garlaicīgāki, traģiskāki un laimīgāki, nozīmīgāki un mazsvarīgāki, kas apvienojas vienā dzīves pavedienā, līdzīgi kā krelles sastāv no daudzām pērlītēm. Cilvēks kaut kādā mērā pārdzīvo katru situāciju, tomēr ne vienmēr spēj izskaidrot savu reakciju, pamanīt, kā tā ietekmē viņu un apkārtējos. Mūsdienu dzīves ritms ir ļoti ātrs, piesātināts ar informāciju, tāpēc atliek mazāk laika, lai ieklausītos sevī. Nereti cilvēks labāk pazīst automašīnas vai datora uzbūvi nekā sevi pašu, klausās mūziku, skatās televizoru un nedzird savas iekšējās pārdomas. Reizēm tā ir vienkāršāk, atsvešināšanās no sevis var sniegt zināmu mierinājumu, bet diez vai tas palīdz justies laimīgam, jo ar laiku var sakrāties neapmierinātība un tukšuma sajūta. Lasīt tālāk