Ar ko atšķiras sarunas pie psihoterapijas speciālista no sarunām ar draugu vai radinieku?

Galvenais, kas psihoterapijā notiek, patiešām, ir sarunāšanās, taču neviena sadzīviska saruna nelīdzinās psihoterapeitiskai sarunai.

Kas raksturo psihoterapeitisku sarunu?

  • Atšķirībā no ikdienas sarunām, kas mēdz būt virspusīgas, psihoterapijai raksturīgs dziļš kontakts strap klientu un psihoterapijas speciālistu. Daudziem cilvēkiem psihoterapija ir pirmā pieredze mūžā, kad kāds viņam ilgstoši velta nedalītu uzmanību.
  • Sadzīviskās sarunās cilvēki bieži izvairās runāt par to, kas ir sāpīgs, no kā viņi kaunas vai par ko jūtas vainīgi. Psihoterapijā tiek pētīti paši nozīmīgākie klienta dzīves aspekti, tiecoties padarīt klienta dzīvi arvien apzinātāku.
  • Sarunājoties ar radiem un draugiem, ir sarežģīti izpaust tādas jūtas, kas apkārtējiem ir grūti izturamas – bēdas, dusmas, naidu, skumjas, greizsirdību utml. Tuvinieki bieži vien cenšas nomierināt cilvēku un novērst viņa uzmanību no smagajām izjūtām, taču tas nemazina ciešanas. Psihoterapijā turpretī  klients tiek mudināts izpaust it visu, ko viņš jūt. Viena no psihoterapijas speciālista darba metodēm ir t.s. empātiskā klausīšanās, proti, speciālists ir profesionāli sagatavots ilgstoši klausīties klientu “tīri” – t.i. atliekot malā savus  pārdzīvojumus un pieredzes.