LPB Ētikas kodekss

Ikviens Latvijas Psihoterapeitu biedrības biedrs ir apņēmies ievērot LPB Ētikas kodeksu. Tas ir svarīgs dokuments, kas nosaka mūsu profesionālās darbības ētiskās normas. Ar Ētikas kodeksu ieteicams iepazīties arī psihoterapijas klientiem un topošajiem speciālistiem, jo tas sniedz priekšstatu, kādas attiecības starp psihoterapeitu un klientu ir uzskatāmas par profesionālām un korektām, kādas ir abu pušu tiesības, pienākumi un atbildība.

1. KODEKSĀ LIETOTIE PAMATJĒDZIENI

1.1. Latvijas Psihoterapeitu Biedrība (turpmāk: LPB) ir psihoterapeitu Nacionālā Akreditējošā Organizācija (NAO) Latvijā, Eiropas Psihoterapijas Asociācijas (EPA) ietvaros.

1.2. LPB Ētikas Kodekss (turpmāk Kodekss) regulē psihoterapeita darbības ētiskās normas, kā arī psihoterapeita, psihoterapijas pasniedzēja, studenta, supervizora un klienta attiecības. Kodekss var tikt apstiprināts vai mainīts vienīgi ar LPB Biedru Sapulces lēmumu, un saskaņā ar LPB Statūtiem un Kārtības rulli. Tas ir oficiāli saistošs dokuments visiem LPB biedriem. Biedru kandidāti apliecina savu apņemšanos un saistības ievērot Kodeksu savā rakstiskajā iesniegumā, lai tiktu uzņemti LPB. Kodekss tiek pārskatīts un pēc vajadzības grozīts ar LPB biedru kopsapulces lēmumu.

1.3. Vārdi „psihoterapeits”, „supervizors”, „pasniedzējs”, „students”, „klients” Kodeksa tekstā apzīmē gan vīriešus, gan sievietes, vienskaitlī un daudzskaitlī.

1.4. Psihoterapeits ir persona ar profesionālu izglītību konkrētā psihoterapijas virzienā un LPB psihoterapeita sertifikātu. Psihoterapeits veic praktisku psihoterapeitisku darbu. Psihoterapeits strādā privātpraksē un (vai) organizācijā, un veic psihoterapiju, sadarbojoties ar vienu vai vairākiem klientiem (ar bērnu; pieaugušo; pāri; ģimeni; grupu).

1.5. Psihoterapeita klients ir fiziska persona vai grupa, kas, sadarbojoties ar psihoterapeitu, gūst profesionālu psihoterapeitisku palīdzību. Nepilngadīgu un (vai) nepilntiesīgu klientu intereses psihoterapijā pārstāv arī trešās personas: piemēram, vecāki; aizbildņi; juridiskas personas.

1.6. Psihoterapijas students ir persona, kas gūst profesionālu izglītību LPB atzītas psihoterapijas mācību programmas ietvaros.

1.7. Psihoterapijas supervizors ir persona ar profesionālu izglītību konkrētā psihoterapijas virzienā un ar praktizējoša psihoterapeita pieredzi, kuru LPB vai arī LPB atzīta psihoterapijas mācību iestāde, vai arī LPB atzīta psihoterapeitu profesionāla organizācija pilnvaro veikt psihoterapeitiskā darba eksperta un konsultanta funkcijas.

1.8. Psihoterapijas pasniedzējs ir psihoterapeits, kurš saskaņā ar LPB vai arī LPB atzītas psihoterapijas mācību iestādes piešķirtu kvalifikāciju un tiesībām veic psihoterapijas profesionālu mācīšanu konkrētas metodes ietvaros psihoterapijas studentiem.

1.9. Anonimitāte ir personas individuālās identitātes neizpaušana vai arī informācijas trūkums par personas individuālo identitāti. Anonimitātes princips šeit nozīmē to, ka psihoterapijas procesa un situāciju publiskošanā (profesionālu mācību ietvaros, presē u.c.) tiesisku, ētisku un psihoterapeitisku apsvērumu dēļ informācija tiek pasniegta tā, ka konkrētu personu individuālā identitāte ir neatpazīstama.

1.10. Konfidencialitāte ir informācijas pieejamības ierobežošana vai ierobežojums. Konfidencialitātes princips šeit nozīmē to, ka informācija, ko terapeits saņem no klienta psihoterapijā, netiek izpausta un tiek uzglabāta tādā veidā, kas nodrošina tās nepieejamību citām personām.

1.11. Atzinums ir dokuments, kas izstrādāts atbilstoši Psihologu profesionālā darbības likuma 13. panta un citu normatīvo aktu prasībām, veicot personas psiholoģisko izpēti.

2. VISPĀRĪGIE ĒTISKIE PRINCIPI

2.1. Psihoterapeits savā profesionālajā darbībā cenšas īstenot augstākos profesionalitātes standartus.

2.2. Psihoterapeits uztur un turpina paaugstināt savu personisko un profesionālo kompetenci, piemēram, regulāri supervizējoties, atsākot personisko psihoterapiju, kā arī veicot pētījumus, apmeklējot profesionālās konferences vai seminārus un publicējoties.

2.3. LPB, atzīstot ētiskās izpratnes attīstību par būtisku psihoterapeita personīgās un profesionālās izaugsmes aspektu, uzskata esošo un topošo psihoterapeitu ētiskās izglītošanas un pašpilnveides darbu par LPB dalīborganizāciju, kā arī par katra LPB psihoterapeita; psihoterapijas studenta; pasniedzēja; supervizora pienākumu un goda lietu. Līdztekus ētikas studijām psihoterapijas mācību programmās šāds darbs var iekļaut regulāras profesionālas konferences vai seminārus par psihoterapeita ētikas jautājumiem un par to specifiku psihoterapijas virzienu un metožu ietvaros.

2.4. LPB sastāvā esošās mācību organizācijas, kā arī Mācību Organizāciju Komisija un Sertifikācijas komisija savā darbībā ievēro to, ka profesionālās ētikas studijām jābūt iekļautām psihoterapijas mācību programmās; mācību organizācijas nodrošina atbilstošo studiju priekšmetu pasniegšanu psihoterapijas studentiem.

2.5. Psihoterapeits apzinās savus personiskos un profesionālos ierobežojumus, un ievērojot tos, konsultējas ar kolēģiem vai ar supervizoru, un (vai) iesaka savam klientam citu psihoterapeitu, ja darbs ar konkrēto klientu pārsniedz minēto psihoterapeita iespēju robežas.

2.6. Psihoterapeits apzinās situācijas, kurās attiecības ar darba devējiem, tuviem draugiem, radiem un partneriem ir divējādas, tā ka šīs personas varētu ietekmēt psihoterapeita profesionālos lēmumus, un savā profesionālajā darbībā izvairās no divējādām attiecībām vai arī iespēju robežās kontrolē to radīto risku, ja divējādo attiecību pilnīga novēršana nav iespējama.

2.7. Psihoterapeits izprot un atzīst tādas personu un grupu atšķirības, kā vecuma, dzimuma, sociāli ekonomiskā stāvokļa vai etniskās izcelsmes nosacītās īpatnības, kā arī tās cilvēku īpašās vajadzības, ko nosaka specifiskas neizdevīgas dzīves situācijas. Psihoterapeits iegūst piemērotu apmācību un pieredzi, vai arī konsultējas, lai nodrošinātu adekvātu un kompetentu profesionālu palīdzību šādām personām.

2.8. Nav pieļaujama klientu diskriminācija pēc to sociālās izcelsmes, sociāli ekonomiskā stāvokļa, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, tautības, rases, reliģiskās vai idejiskās pārliecības.

2.9. Psihoterapijas pasniedzējs atzīst par savu primāro pienākumu palīdzēt citiem zināšanu un prasmju apguvē, un uztur augstus informācijas pasniegšanas standartus, veicot to objektīvi, pilnīgi un precīzi.

2.10. Pētniecībā psihoterapeits uzņemas atbildību par pētījumu tematu un metožu izvēli, kā arī par pētījumu datu analīzi un par to, kā tiek atspoguļota un pasniegta informācija par izpētes rezultātiem.

2.11. Nav pieļaujams psihoterapeita darbs alkohola vai narkotisku vielu intoksikācijas stāvoklī, kā arī, ja citu iemeslu dēļ somatiskās vai psihiskās veselības stāvoklis neļauj psihoterapeitam strādāt pilnvērtīgi.

2.12. LPB Ētikas Komisija (turpmāk  ĒK) sniedz atbalstu LPB biedriem psihoterapeita profesionālās ētikas jautājumos un piedāvā individuālas konsultācijas sakarā ar ētiska rakstura sarežģījumiem vai problēmām biedru profesionālajā darbībā un (vai) mācībās (neparedzot nekādas biedru sodīšanas sankcijas saistībā ar konsultācijās minētajām problēmām), kā arī diskusijas ar citām LPB dalīborganizācijām par psihoterapeita ētikas jautājumiem.

2.13. Psihoterapeits ir pilnībā atbildīgs par savu profesionālo darbību un organizē savu darbu saskaņā ar Kodeksu un Valstī pastāvošajām juridiskajām normām.

2.14. Ja LPB biedram ir krimināla vai civila sodāmība, kas saistīta ar viņa psihoterapeitisko darbību, tad šim biedram obligāti jāinformē par to LPB Ētikas komisija.

2.15. LPB biedram ir nekavējoties jāinformē LPB Ētikas komisija par apsūdzību un par iespējamo tiesas procesu, ja tie ir saistīti ar šī biedra psihoterapeitisko darbību.

2.16. Jebkura Kodeksā minēto principu neievērošana apdraud gan klienta garīgo veselību, gan psihoterapeita profesionālās organizācijas tēlu un statusu sabiedrībā, gan izmantoto psihoterapeitisko metožu efektivitāti, un tiek uzskatīta par rupju kļūdu psihoterapeitisko metožu lietošanā.

2.17. LPB veic savu biedru profesionālu aizstāvību, ja tie savā profesionālajā darbībā sastopas ar uzbrukumiem un draudiem. Psihoterapeita profesionālo noslēpumu glabāšana, cieņa un neatkarība, ievērojot šī kodeksa nosacījumus, tiek īpaši sargāta.

3. MORĀLIE UN TIESISKIE STANDARTI

3.1. Psihoterapeita, tāpat kā jebkura cita pilsoņa rīcības morālie un ētiskie standarti ir principā uzskatāmi par personisku jautājumu. Nav pieļaujams vienīgi tas, ka šie standarti nebūtu pilnībā savienojami ar psihoterapeita profesionālo pienākumu veikšanu un (vai) varētu mazināt sabiedrības uzticību un paļaušanos uz psihoterapiju un psihoterapeitiem.

3.2. Kodeksā iztirzātie ētikas principi ir saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas vispārīgajiem principiem, kā arī saskaņā ar Eiropas Psihoterapijas Asociācijas Ētikas Principu Deklarāciju. LPB Psihoterapeits, kurš ir arī vienas vai vairāku LPB dalīborganizāciju biedrs, savā profesionālajā darbībā ievēro gan LPB, gan arī konkrēto LPB dalīborganizāciju Ētikas kodeksus.

3.3. Ja rodas konflikts starp Eiropas vai Valsts, vai konkrētas Iestādes likumu un nolikumu ievērošanu un EPA Ētikas Principu vai LPB Ētikas Kodeksa, vai LPB dalīborganizāciju Ētikas Kodeksu ievērošanu, konfliktā iesaistītais psihoterapeits dara zināmu pretējai pusei savu morālo atbildību EPA un LPB un, kā vien tas iespējams, darbojas, lai panāktu konflikta atrisināšanu.

3.4. Psihoterapeita pienākums ir pirms psihoterapijas uzsākšanas saprotami izskaidrot klientam psihoterapeitiskā darba principus, nosacījumus un metodes, kā arī psihoterapijas sagaidāmās vēlamās sekas un iespējamās apgrūtinošās blakusparādības; informē klientu par iespējām iepazīties ar LPB Ētikas kodeksu. Ja klients piekrīt piedāvātajiem darba noteikumiem, nepieciešams sastādīt mutisku vai rakstisku psihoterapijas kontraktu. Ja psihoterapeits uzskata, ka konkrēta psihoterapijas metode klientam nav piemērota, vai arī ja pats klients no tās atsakās, jāpiedāvā klientam cita psihoterapijas metode vai arī cita profesionāļa palīdzība.

3.5. Psihoterapijas kontraktā tiek noteikti psihoterapijas ietvari (tas, kas konkrētajā gadījumā tiek pieņemts par psihoterapiju); tiek noteikta konfidencialitātes pakāpe; sesiju iespējamais skaits un biežums; saskare un saziņa sesiju starplaikos; pārtraukumi sakarā ar brīvdienām un atvaļinājumiem; psihoterapijas pabeigšanas noteikumi; savstarpējā finansiālā atbildība; iespējamā medicīniskās palīdzības nepieciešamība; psihiatriskas konsultācijas iespējas; kā arī citi psihoterapeitiskā darba būtiskākie nosacījumi.

3.6. Psihoterapeitam tiek rekomendēts apdrošināt savu profesionālo darbību.

4. KONFIDENCIALITĀTE

4.1. Psihoterapeits nodrošina psihoterapijā saņemtās informācijas konfidencialitāti un informē klientu par konfidencialitātes nosacījumiem, slēdzot psihoterapijas kontraktu. Konfidenciālo informāciju psihoterapeits drīkst izpaust citiem mutiski vai rakstiski vienīgi ar klienta vai klienta intereses pārstāvošas personas rakstisku piekrišanu. Konfidencialitāte ir jāievēro arī pēc psihoterapijas pabeigšanas vai pārtraukšanas. Izņēmumi konfidencialitātes principa ievērošanā ir vienīgi punktā 4.3. minētie gadījumi un punktos 4.2., 4.4. un 4.5. minētie konfidencialitātes ierobežojumi.

4.2. Tie LPB biedri, kuri ir ārstniecības personas un šādā kārtā ir pakļauti Valsts Ārstniecības likumam, izpauž psihoterapijā saņemto informāciju saskaņā ar Ārstniecības likumu.

4.3. Konfidencialitātes ievērošanas pienākums psihoterapeitam nav saistošs tādos gadījumos, ja ir spēkā vismaz viens no turpmāk minētajiem trim nosacījumiem:

1) atkāpe no konfidencialitātes saglabāšanas ir vienīgais veids, kā ir iespējams klientam palīdzēt;

2) konfidencialitātes saglabāšana rada nepārprotamu un nenovēršamu apdraudējumu klientam un (vai) psihoterapeitam, un (vai) citām personām;

3) psihoterapeits ir pārliecināts, ka konfidencialitātes pārkāpšanas gadījumā klienta un (vai) psihoterapeita, un (vai) citu personu apdraudējums tiktu ierobežots vai novērsts.

4.4. Gadījumā, ja psihoterapijā saņemtā informācija liecina par nepārprotamu un nenovēršamu apdraudējumu klientam un (vai) psihoterapeitam, un (vai) citām personām, psihoterapeitam šī informācija jānodod kompetentām iestādēm (mediķiem, policijai) un jāinformē par savu rīcību vai nu savas LPB dalīborganizācijas, vai arī LPB izpildinstitūcija. Klients tiek par šo konfidencialitātes nosacījumu informēts, uzsākot psihoterapeitiskās attiecības.

4.5. Psihoterapeits drīkst, arī bez klienta rakstiskas piekrišanas, psihoterapijā saņemto informāciju izpaust kolēģu lokā un profesionālos nolūkos (mācībās un supervīzijās), taču vienīgi ar nosacījumu, ka materiāls tiek sagatavots un pasniegts tādā veidā, kas nodrošina klienta maksimālu anonimitāti.

4.6. Darbā ar klientiem, kas nepilngadības vai citu iemeslu dēļ nevar sniegt brīvprātīgu un apzinātu piekrišanu konfidencialitātes jautājumos, psihoterapeits situācijai atbilstošā veidā apspriežas ar šo klientu intereses pārstāvošām personām un velta īpašu uzmanību tam, lai šo klientu intereses tiktu ievērotas.

4.7. Psihoterapeitam ir jānodrošina psihoterapijā saņemtās informācijas konfidencialitāte, lietojot un uzglabājot sava darba pierakstus.

4.8. Informāciju zinātniskiem nolūkiem; publikācijām; intervijām; prezentācijām plašsaziņas līdzekļos psihoterapeits sagatavo un pasniedz tādā veidā, kas nodrošina klienta maksimālu anonimitāti.

4.9. Nav pieļaujams, ka psihoterapeits izmantotu psihoterapijā iegūto informāciju savtīgos nolūkos.

5. KLIENTA INTERESES UN LABKLĀJĪBA

5.1. Psihoterapeits respektē un atbalsta savu klientu (personu vai grupu) integritāti un labklājību. Ja rodas interešu konflikts iestādē, kurā strādā psihoterapeits vai klients, tad psihoterapeits informē tajā iesaistītās puses par savām saistībām, izskaidrojot savas atbildības un lojalitātes būtību. Ja kāda organizācija izvirza psihoterapeitam tādas prasības, kas nozīmē klienta labklājības principa pārkāpšanu, psihoterapeits informē visas puses par savu profesionālo ētisko atbildību, izskaidrojot ētisko konfliktu. Šādos gadījumos psihoterapeits, kā vien tas iespējams, rīkojas, lai panāktu konflikta atrisināšanu.

5.2. Psihoterapeits izsmeļoši informē klientu par jebkādu psihoterapijas, izglītības, apmācības, izpētes vai izvērtēšanas procedūru būtību un nolūkiem un atklāti apliecina to, ka klientu, studentu, apmācāmo personu un pētījumu dalībnieku piedalīšanās šajās procedūrās ir brīvprātīga. Piespiešana piedalīties vai saņemt pakalpojumus ir ētiski nepieļaujama.

5.3. Psihoterapeits rūpējas par psihoterapeita un klienta savstarpējo attiecību kvalitāti, vienmēr respektē klienta intereses un klienta individualitāti.

5.4. Psihoterapeits it īpaši ievēro to, kas ir specifisks psihoterapeitiskajās attiecībās ar klientu, – izteikto uzticēšanos un daļējo savstarpējo atkarību. Psihoterapeits nedrīkst ekspluatēt un ļaunprātīgi izmantot klienta uzticēšanos, apmierināt personīgās vajadzības (emocionālās; seksuālās; sociālās; ekonomiskās) uz klienta rēķina, kā arī nedrīkst neievērot noslēgto psihoterapijas kontraktu. Seksuālas attiecības ar klientu ir ētiski nepieļaujamas.

5.5. Psihoterapeits atzīst klienta tiesības pārtraukt psihoterapiju arī tādā gadījumā, ja šis klienta lēmums nesaskan ar abpusējo vienošanos psihoterapijas kontraktā par psihoterapeitiskā darba apjomu un termiņiem. Ja psihoterapijas gaitā klients atsakās no sadarbības ar konkrēto psihoterapeitu vai arī no konkrētās psihoterapeitiskās metodes, psihoterapeits piedāvā klientam citu metodi vai arī cita profesionāļa palīdzību.

5.6. Ievērojot noslēgto psihoterapijas kontraktu, psihoterapeita pienākums ir iespēju robežās nepieļaut situācijas, kad psihoterapija tiek neplānoti pārtraukta pēc paša psihoterapeita iniciatīvas. Ja tomēr tas ir nepieciešams, psihoterapeits saprotami izskaidro klientam radušos situāciju un sava lēmuma pamatojumu, un (vai) informē klientu par turpmākas psihoterapeitiskas un (vai) citas profesionālas palīdzības iespējām, piedāvājot citu profesionāļu palīdzību.

6. PROFESIONĀLĀS ATTIECĪBAS

6.1. Psihoterapeits atzīst un respektē savu kolēģu (psihoterapeitu, psihologu, ārstu u.c.) vajadzības, pienākumus un īpašās kompetences, kā arī attiecīgo profesionālo iestāžu un organizāciju pienākumus un prerogatīvas.

6.2. Psihoterapeits kā citu profesionāļu darba devējs vai supervizors atzīst par savu pienākumu veicināt šo personu turpmāku profesionālu attīstību un kompetenci.

6.3. Psihoterapeita profesionālo attiecību (ar supervizantiem; studentiem; darba ņēmējiem; pētījumu dalībniekiem; u.c.) savtīga izmantošana, kā arī psihoterapeita pieļaujoša attieksme pret šādiem pārkāpumiem kolēģu lokā ir ētiski nepieļaujama.

6.4. Uzzinot par cita psihoterapeita izdarītu ētisku pārkāpumu, psihoterapeits mēģina šādu problēmsituāciju atrisināt neformāli, vēršot šī kolēģa uzmanību uz izdarīto pārkāpumu. Gadījumos, ja pārkāpums nav smags un šķiet, ka tas radies pieredzes, zināšanu vai smalkjūtības trūkuma dēļ, tas parasti ir piemērots risinājums. Jebkādas konfidencialitātes tiesības, kas ietvertas konkrētajā situācijā, tiek ievērotas arī neformālo korekcijas centienu gadījumā. Ja pārkāpums ir smags, vai arī, ja neformālā veidā to labot nav iespējams, psihoterapeits vērš uz to konkrētās LPB dalīborganizācijas ĒK vai arī LPB ĒK uzmanību.

6.5. Kolēģu darba apspriešana vai komentēšana klientu klātbūtnē ir ētiski nepieļaujama.

6.6. Klientu interesēs un cienot savus kolēģus, psihoterapeits respektē tās psihoterapeitiskās attiecības, kuras ir klientam ar citu psihoterapeitu.

7. PUBLISKI PAZIŅOJUMI UN REKLĀMA

7.1. Psihoterapeita publicētu paziņojumu un reklāmas sludinājumu nolūks ir palīdzēt sabiedrībai veikt apzinātus spriedumus un izvēles. Piedāvājamie pakalpojumi, sava profesija, profesionālā sagatavotība un kvalifikācija, kā arī ar sludinājumu saturu saistītās iestādes un organizācijas šādos paziņojumos jāataino un jāraksturo objektīvi un pareizi.

7.2. Nav ētiski pieļaujams reklāmā minēt konkrētu personu psihoterapeitisko pieredzi, izmantot rekomendējoša rakstura atsauksmes, kā arī (psihoterapeitam, psihoterapeitu organizācijai vai psihoterapijas mācību organizācijai) salīdzināt savu darbu ar kolēģu darbu un (vai) salīdzināt reklamējamo psihoterapijas virzienu ar citiem psihoterapijas virzieniem.

7.3. Psihoterapeitiski izvērtējumi un psihoterapija notiek vienīgi profesionālu psihoterapeitisku attiecību kontekstā. Ja psihoterapeits sniedz ieteikumus publiskās lekcijās vai demonstrējumos, vai arī izmantojot plašsaziņas līdzekļus, pastu u.tml., tiem jābūt apsvērtiem visaugstākajā profesionalitātes līmenī un saskaņā ar pašreizējiem datiem, kas saistīti ar konkrēto jautājumu.

8. IZVĒRTĒŠANA UN IZPĒTE

8.1. Psiholoģiskus atzinumus psihoterapeits nesniedz.

8.2. Zinātniska pētījuma uzsākšanai jābūt pamatotai ar psihoterapeita pārdomātu spriedumu par to, kādā veidā vislabāk iespējams veicināt cilvēkzinātnes attīstību un cilvēku labklājību. Ja psihoterapeita lēmums ir veikt izpēti, tad jāpārdomā pētījumam veltāmo spēku un resursu ieguldīšanas alternatīvas. Pētījums tiek veikts uz minēto apsvērumu pamata, respektējot un rūpējoties par pētījuma dalībnieku godu un labklājību, kā arī apzinoties cilvēku izpētē ievērojamos noteikumus un profesionālos standartus.

9. SŪDZĪBAS UN TO IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

9.1.Tāda rīcība vai izturēšanās, kas atzīstama par ētiski nosodāmu vai nolaidīgu, t.i., Kodeksa principu vai normu neievērošana, Kodeksa 9. sadaļas „Uzdevumi, sūdzības un to izskatīšanas kārtība” ietvaros tiek saukta par ētikas pārkāpumu.

9.2.Klienti un klientu intereses pārstāvošas personas, kā arī psihoterapeiti var iesniegt LPB sūdzības par LPB psihoterapeitu rīcību vai izturēšanos; tāpat LPB psihoterapijas studenti var iesniegt LPB sūdzības par LPB psihoterapeitu, psihoterapijas pasniedzēju un supervizoru rīcību vai izturēšanos, ja uzskata to par nepieļaujamu, kaitējošu, nosodāmu.

9.3.Neatkarīgi no tā, vai tiek iesniegta sūdzība, LPB ĒK savā darbībā var izvirzīt uzdevumu izvērtēt konkrētu LPB psihoterapeitu, psihoterapijas pasniedzēju un supervizoru rīcību vai izturēšanos, kā arī LPB dalīborganizāciju rīcības ētisko kvalitāti un šādā nolūkā pieaicināt ekspertus no LPB individuālajiem biedriem un dalīborganizācijām, kā tas minēts punktā 9.11 (Sūdzības izskatīšanas komisija).

9.4. LPB Valde var uzdot LPB ĒK izvērtēt konkrētu LPB psihoterapeitu, psihoterapijas pasniedzēju un supervizoru rīcības vai izturēšanās, kā arī LPB dalīborganizāciju rīcības ētisko kvalitāti. Uzdevums ir formulējams vai nu ĒK adresēta rakstiska iesnieguma, vai arī ĒK adresētas e-vēstules veidā, vai arī  kā LPB valdes lēmums.

9.4.1.     Rakstisku iesniegumu paraksta Valdes priekšsēdētājs vai cita Statūtos noteiktā kārtībā LPB pārstāvoša persona vai arī atbalsta un paraksta ne mazāk kā 5 Valdes locekļi, pārsūtīšanas kārtībā. Jebkurš ĒK loceklis ĒK vārdā apstiprina, ka saņemts Valdes uzdevums, Valdei adresētas e-vēstules veidā 5 dienu laikā kopš rakstiska iesnieguma vai e-vēstules saņemšanas.

9.4.2.     Valdes uzdevumā LPB ĒK jābūt minētiem faktiem, kas var norādīt uz ētiskas dabas problēmu vai neskaidrībām konkrētās personas vai organizācijas izturēšanās veidā vai rīcībā, un norādei uz rezultātu, ko Valde sagaida pēc uzdevuma izskatīšanas.

9.4.3. ĒK ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par Valdes uzdevuma izskatīšanu vai neizskatīšanu. Ja uzdevums netiek pieņemts izskatīšanai, Valde tiek e-vēstulē informēta par atteikumu un tā iemesliem. Ja uzdevums tiek pieņemts izskatīšanai, Valde tiek e-vēstulē informēta par termiņu, kādā paredzēts izskatīt uzdevumu un paziņot lēmumu uz tā izskatīšanas pamata. Minētās atbildes e-vēstulēs tiek sniegtas 2 nedēļu laikā kopš uzdevuma saņemšanas ĒK.

9.5. LPB ĒK izvirzīta darba uzdevuma vai arī Valdes uzdevuma LPB ĒK izskatīšana norit saskaņā ar tiem pašiem principiem un normām, kas nosaka sūdzību izskatīšanu.

9.6. Sūdzību izskatīšanu vada LPB ĒK, kuru ievēl LPB Biedru Sapulce.

9.7. LPB biedrs neiesniedz sūdzību savtīgos nolūkos un ir atbildīgs par iesniedzamās sūdzības saturu.

9.8. Sūdzība ir iesniedzama rakstiski, adresējama LPB ĒK. Sūdzībā jābūt norādītam cietušās personas vārdam, uzvārdam un kontaktinformācijai, apsūdzamās personas vārdam un uzvārdam, sūdzības būtības izklāstam un norādei uz rezultātu, ko sūdzības iesniedzējs sagaida pēc sūdzības izskatīšanas.

9.9. ĒK informē apsūdzamo LPB biedru par saņemto sūdzību un par tās saturu, kā arī informē LPB Valdi par saņemto sūdzību.

9.10. ĒK ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par sūdzības izskatīšanu vai neizskatīšanu. Ja sūdzība netiek pieņemta izskatīšanai, sūdzības iesniedzējs un apsūdzamā persona (turpmāk: abas puses) tiek rakstiski informētas par atteikumu un tā iemesliem. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, abas puses tiek rakstiski informētas par termiņu, kādā paredzēts izskatīt sūdzību un paziņot lēmumu uz sūdzības izskatīšanas pamata. Minētie rakstiskie paziņojumi abām pusēm tiek sniegti 2 nedēļu laikā kopš sūdzības saņemšanas ĒK.

9.11. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, ĒK 2 nedēļu laikā kopš tās saņemšanas izveido Sūdzības Izskatīšanas komisiju (SIK) 3 personu (trīs LPB biedru) sastāvā, no kuriem 1 tiek nozīmēts par SIK priekšsēdētāju. Punktā 9.9. minētajā paziņojumā ĒK informē abas puses par SIK izveidošanu. SIK locekļi nedrīkst būt saistīti ne ar vienu no abām pusēm, ne ar savstarpējas radniecības vai administratīvām saiknēm, ne ar materiālām interesēm.

9.12. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, vispirms SIK pārstāvis tiekas ar abām pusēm, uzklausa tās un mēģina samierināt, kas varētu kalpot par pamatu sūdzības atsaukšanai. Ja sūdzības iesniedzējs nav ar mieru sūdzību atsaukt, sūdzību izskata SIK.

9.13. Sūdzības izskatīšanā ĒK un SIK atturas no tādiem principiāliem iepriekšpieņēmumiem par to, ka ētikas pārkāpums ir noticis vai arī nav noticis, kādi paliktu spēkā, ja vien izskatīšanas rezultātā pārliecinoši neatklātos pretējais. Sūdzības izskatīšana LPB ir norobežojama no izmeklēšanas, izvērtēšanas un argumentēšanas to juridiskā izpratnē, kas pārsniegtu LPB kompetences robežas.

9.14. Sūdzības izskatīšanas gaitā abām pusēm tiek dota iespēja izsmeļoši izskaidrot un komentēt sūdzību. Lai nodrošinātu sūdzības izskatīšanu, ĒK un SIK var izteikt šādus lūgumus un izvirzīt šādas prasības:

9.14.1. Pieprasīt apsūdzētās personas piedalīšanos atsevišķās vai arī visās sūdzības izskatīšanas sēdēs. Apsūdzētajai personai ir tiesības uz padomnieku un tā klātbūtni, kā minēts punktā 9.15.

9.14.2. Aicināt apsūdzēto personu komentēt sūdzību, kā arī pieprasīt no apsūdzētās personas atbildes uz SIK jautājumiem.

9.14.3. Sūdzības izskatīšanā pieaicināt sūdzībā minēta psihoterapijas gadījuma supervizoru(s), lūdzot tam (tiem) konsultāciju par konkrētā psihoterapijas gadījuma aspektiem.

9.14.4. Aicināt sūdzības iesniedzēju piedalīties atsevišķās sūdzības izskatīšanas sēdēs; komentēt savu sūdzību; atbildēt uz SIK jautājumiem.

9.15. Katram LPB biedram ir tiesības lūgt citu LPB biedru (izņemot tos, kas iekļauti SIK) būt viņa padomniekam sūdzības izskatīšanas procesā. Padomniekam ir tiesības kopā ar apsūdzēto personu piedalīties sūdzības izskatīšanas sēdēs.

9.16. ĒK laikus informē sūdzības iesniedzēju par to, ka sūdzības iesniedzēja sadarbība ar SIK, pēc tās aicinājuma piedaloties sūdzības izskatīšanas sēdēs un komentējot sūdzību, sekmē tās izskatīšanu.

9.17. Apsūdzētais LPB biedrs atzīst par savu pienākumu sekmēt sūdzības izskatīšanu: sadarboties ar SIK un ĒK, pēc to prasības piedaloties sūdzības izskatīšanas procedūrā ar savu klātbūtni un laikus sniedzot skaidru informāciju sakarā ar sūdzību.

9.18. Sūdzības izskatīšanas procesa kopsavilkums tiek fiksēts rakstiski; šī informācija ir konfidenciāla.

9.19. Ievērojot profesionālās ētiskās atbildības principu, LPB, kā arī jebkurai LPB Virziena Biedrībai ir tiesības nepieņemt biedra iesniegumu par izstāšanos no LPB vai no konkrētās Virziena Biedrības, ja par šo biedru ir ĒK iesniegta sūdzība, kas vēl nav izskatīta, vai arī tās izskatīšana vēl nav pabeigta.

9.20. SIK pieņem lēmumu uz sūdzības izskatīšanas pamata 30 dienu laikā kopš SIK izveidošanas. Ja izskatīšana ievelkas ilgāk, abas puses tiek informētas par termiņa pagarināšanas iemesliem. SIK lēmumam jāietver atbilde uz jautājumu, vai ir noticis ētisks pārkāpums. SIK lēmums tiek rakstiski paziņots abām pusēm un ĒK. Ja ar SIK lēmumu tiek konstatēts ētikas pārkāpums, šim lēmumam jāpievieno rekomendācijas LPB par to, kā novērst līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos. SIK lēmumiem ir rekomendējošs, nevis obligāts raksturs.

9.21. ĒK pieņem lēmumu sakarā ar sūdzību 30 dienu laikā kopš SIK lēmuma saņemšanas. ĒK lēmums tiek rakstiski paziņots abām pusēm un LPB Valdei. Ja ar ĒK lēmumu tiek konstatēts ētikas pārkāpums, šim lēmumam pievienojamas rekomendācijas LPB Valdei par to, kā novērst pārkāpuma sekas un (vai) līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos.

9.22. LPB valde sakarā ar apsūdzētā biedra ētisku pārkāpumu var pieņemt vienu vai vairākas no šādām sankcijām:

  • izskaidrot psihoterapeitam viņa rīcības nepareizību;
  • brīdinājums;
  • rājiens;
  • uzraudzība;
  • papildus mācības;
  • sertifikāta anulēšana;
  • biedra izslēgšana no LPB.

9.23. Apsūdzētajam LPB biedram ir tiesības uz apelācijas procedūru. Apelāciju sakarā ar LPB Valdes lēmumu var iesniegt LPB Valdei rakstiski 30 dienu laikā. Šādā gadījumā Valde uzdod ĒK izveidot SIK citā sastāvā minētās sūdzības atkārtotai izskatīšanai.

9.24. Ja ar ĒK lēmumu ir konstatēts apsūdzētā LPB biedra ētisks pārkāpums un ja LPB Valdē nav 9.20. punktā minētajā kārtībā saņemts apelācijas iesniegums, ĒK ir pienākums informēt LPB biedrus par konkrēto lēmumu un tā saturu, norādot motīvu un rezultatīvo daļu.

Ētikas kodekss apstiprināts LPB kopsapulcē Rīgā, 2014. gada 8. novembrī.

Ētikas kodeksa papildinājumi  apstiprināti LPB kopsapulcē Rīgā, 2015. gada 18. aprilī (ĒK teksts ir nopublicēts 8.11.15.g.)

Ētikas kodeksa papildinājumi  apstiprināti LPB kopsapulcē Rīgā, 2016. gada 15. aprilī (ĒK teksts ir nopublicēts 3.05.16.g.)

Ētikas kodeksa papildinājumi  apstiprināti LPB kopsapulcē Rīgā, 2017. gada 06. jūnijā (ĒK teksts ir nopublicēts 07.06.17.g.)