SennMicrophone

Par publiskajiem komentāriem

Pēdējā laikā Latvijas Psihoterapeitu Biedrība (LPB) ir saņēmusi vairākus uzaicinājumus masu informācijas līdzekļos skaidrot notikumus ap Viesturu Rudzīti un LPB pausto publisko norobežošanos. Vairumkārt šie uzaicinājumi ir atteikti vairāku iemeslu dēļ, kurus vēlamies paskaidrot.

Ikviens Latvijas Psihoterapeitu biedrības sertificēts psihoterapeits, kļūstot par LPB biedru, ir apņēmies ievērot Ētikas kodeksu. Tas ir dokuments, kas nosaka mūsu profesionālās darbības ētiskās normas un principus. Ar to ieteicams iepazīties arī psihoterapijas klientiem un topošajiem speciālistiem, jo tas sniedz priekšstatu, kādas psihoterapeita attiecības ar viņa klientiem, pētījumu dalībniekiem, kolēģiem un sabiedrību kopumā, ir uzskatāms par profesionālām un korektām, kādas ir pušu tiesības, pienākumi un atbildība.

Cilvēkam, kurš vēlas strādāt par psihoterapeitu, tiek izvirzītas daudz un dažādas prasības, un tā ir šīs profesijas daļa – sākot no zināšanām un personības īpašībām, beidzot ar specifiskām komunikācijas prasmēm, spēju saskatīt ētiskās dilemmas un prast tās risināt, patstāvīgi vai ar kolēģu palīdzību. Tā ir svarīga psihoterapeita profesionālā kompetence. Vairumam LPB psihoterapeitu nav grūtību vai pretestības šo prasību un ierobežojumu ievērošanā, kādas viņi ir uzņēmušies, kļūstot par psihoterapeitiem.

Psihoterapeita ētikas kodekss nav kriminālkodekss, kas par katru pārkāpumu paredz sodu. Taču Ētikas kodeksa ievērošana ir nevis psihoterapeita izvēles jautājums, bet viņa pienākums, līdzīgi kā ķirurgam operāciju zālē ir jābūt sterilām rokām arī tad, ja viņš nevēlas tās mazgāt.

Ētika – tas nozīmē parasto, ikdienišķo uzvedību. Tātad ētikas kodekss iezīmē to, kāda psihoterapeita uzvedība saskarsmē ar klientiem, kolēģiem un sabiedrību ir visoptimālākā, tāda, kas ļauj mūsu esošajiem vai nākamajiem klientiem paļauties, ka psihoterapeits sniegs palīdzību drošos, pieņemošos apstākļos, smalkjūtīgi un kompetenti, neraugoties uz dzimumu, etnisko vai reliģisko piederību, politiskajiem uzskatiem, seksuālo orientāciju, vai morālo stāju, un ka psihoterapeits pirmkārt pievērsīsies klienta ciešanām un mērķiem, nevis izcels savu redzējumu, priekštatus vai pat zināšanas.

Neviens no LPB pārstāvētajiem psihoterapijas virzieniem neakceptē virspusīgu un brīvu savu priekšstatu paušanu, aktīvu dalīšanos ar savām fantāzijām par konkrētiem cilvēkiem vai sabiedrības daļām, neatkarīgi no tā, kāds būtu šis sadalījums un kāds būtu to pamatojums. Viens no šādas ētiskas rekomendācijas iemesliem ir tāds, ka pretējais var atturēt šīs vai citas personas, vai kādu sabiedrības daļu meklēt psihoterapeitisko palīdzību, ja viņiem tāda kādreiz būtu nepieciešama. Šī paša iemesla dēļ LPB mēģina atturēties no jebkādu sava kolēģa iespējamo ētisko pārkāpumu publiskas apspriešanas, jo aiz katra psihoterapeita ir viņa klienti, un klientiem nozīmīgas terapeitiskās attiecības.

Publiskajā komunikācijā ikvienam LPB psihoterapeitiem ir pienākums ievērot profesionālās ētiskas normas, kur tostarp tiek prasīts:
— ievērot koleģialitāti un ar cieņu izturēties pret kolēģiem, to darbu, un savstarpējo attiecību jautājumus risināt organizācijas iekšienē, nevis publiskajā telpā;
— klientu klātbūtnē nekomentēt kolēģu darbu (un masu mediji nozīmē klientu klātbūtni);
— neizteikt savu vērtējumu par citiem cilvēkiem, vai sabiedrības daļām, tas attiecas arī uz citiem kolēģiem.

Augstāk minēto iemeslu dēļ Latvijas Psihoterapeitu biedrība šobrīd atturas no iesaistīšanās publiskās diskusijās, cenšoties ievērot savas profesijas ētiskos principus un turpināt iekšienē strādāt pie augstu ētisku standartu ieviešanas dzīvē.

LPB prezidents
Ansis J. Stabingis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>