Geštaltterapija ir izveidojusies, apvienojot humānistiskās psiholoģijas, psihoanalīzes un ķermeniski orientētās psihoterapijas sasniegumus. Tā ir mūsdienīga un populāra. Geštaltterapijā notiek darbs ar cilvēka dzīvi kopveselumā: ar sajūtām un norisēm ķermenī, emocijām, domām, attiecībām un garīgo nostāju.
Geštaltterapija palīdz gan pārvarēt psiholoģisku traumu sekas, gan arī pilnveidot sevi. Dziļāk un skaidrāk apzinoties savas izjūtas un vajadzības, klients spēj labāk uzņemties atbildību par savu rīcību un tās sekām. Šai terapijai ir raksturīga tehniku daudzveidība, taču cilvēks vienmēr tiek rosināts pārdzīvot un apzināties notiekošo „šeit un tagad”: savas pašreizējās jūtas, emocijas un atbildību.
Arī geštaltterapija ir brīva no vērtējumiem. Tā ir vērsta nevis uz problēmu cēloņu meklēšanu: „Kāpēc noticis tā?”, bet uz vēlamām izmaiņām un attīstību: „Ko tu gribi? Kā to sasniegt?”.
Geštaltterapija notiek individuāli, sadarbojoties klientam un psihoterapeitam, kā arī terapeitiskā grupā.