Psihoterapeitiem visbiežāk uzdotie jautājumi

Psihoterapijā kopā ar speciālistu Jūs pavadīsiet ne vienu vien stundu, runājot par visbūtiskākajiem Jūsu dzīves jautājumiem. Jo labāks būs Jūsu savstarpējais kontakts, jo labāk un ātrāk sekmēsies psihoterapija un notiks pozitīvas izmaiņas Jūsu dzīvē, tāpēc pirms psihoterapijas uzsākšanas ir svarīgi atbildēt uz dažiem jautājumiem.

Vai spēšu šim cilvēkam uzticēties?
Pirms izvēlaties speciālistu, pajautājiet sev – kādam jābūt cilvēkam, lai Jūs spētu viņam uzticēties? Vai Jums ir svarīgas atsauksmes no kāda, kurš jau ir gājis psihoterapijā? Vai Jums būtu vieglāk runāt ar vīrieti vai sievietei? Vai nozīme ir speciālista vecumam un pieredzei? Varbūt izšķirošs ir pirmais iespaids?

Kuram psihoterapijas virzienam es dotu priekšroku?
Gluži tāpat kā mums atšķiras gaumes citās dzīves jomās, arī psihoterapijā mums viena metode var šķist piemērotāka kā cita.  Ir cilvēki, kuri priekšroku dod tikai sarunām un bezkontakta metodēm, ir cilvēki, kuri tieši pretēji, vēlas labāk izprast un sajust savu ķermeni. Kāds terapijā vēlas risināt tikai savas individuālās problēmas, kādam citam noderīgāka šķiet sistēmiskā pieeja un darbs ar visu ģimeni. Vairāk par dažādiem psihoterapijas virzieniem varat uzzināt šeit.

Vai mani apmierina pieņemšanas laiks, vieta un nosacījumi?
Tā kā psihoterapijas speciālistu apmeklēsiet ilgstoši, ir svarīgi noskaidrot, vai speciālista piedāvātais pieņemšanas laiks un vieta Jūs apmierina, un Jūs varat tur nokļūt ērti un bez steigas. Tāpat būtiski izrunāt jautājumus par samaksu un psihoterapijas sesiju biežumu.

Izpētiet!
Šajā mājas lapā Jūs varat iepazīties ar visu LPB sertificēto psihoterapijas speciālistu reģistru. Iepretim katra speciālista vārdam, ir norādīts virziens, kuru konkrētais psihoterapijas speciālists pārstāv, tālrunis un pilsēta, kurā viņš praktizē.

Sazinieties!
Sazinieties ar speciālistu  un noskaidrojiet Jums svarīgāko informāciju. Varat sazināties ar vairākiem speciālistiem un pēc tam izlemt, pie kura aiziet uz pirmo tikšanos!

Aizejiet uz pirmo vizīti!
Tiekoties ar psihoterapijas speciālistu viņa prakses vietā Jums būs iespēja detalizētāk uzzināt visu par psihoterapijas norisi, ilgumu, biežumu, izmantotajām tehnikām, cenu, speciālista izglītību un pieredzi. Psihoterapijas speciālista izvēle ir ļoti atbildīgs process, tāpēc nekautrējieties aiziet uz pirmo tikšanos pie vairākiem speciālistiem, un pēc tam izlemiet, pie kura speciālista sāksiet psihoterapiju.

Paziņojiet par savu lēmumu!
Psihoterapijas speciālisti ļoti novērtēs, ja pēc iepazīšanās vizītes piezvanīsiet un pavēstīsiet savu lēmumu par terapijas turpināšanu, neatkarīgi no tā, kāds tas ir.

Uzsākot psihoterapijas procesu, ir grūti precīzi prognozēt, cik ilgs laiks Jums būs nepieciešams, lai sasniegtu iecerēto. Par psihoterapijas ilgumu vislabāk varēs spriest pēc tam, kad kopā ar psihoterapijas speciālistu būsiet formulējuši galvenās risināmās problēmas un mērķus.

Psihoterapijas procesa ilgumu var ietekmēt dažādi faktori:

• Cik sen ir izveidojušās problēmas, kas Jums traucē?
• Vai šobrīd Jūs atrodaties dziļā krīzes situācijā?
• Vai šī būs pirmā reize, kad saņemsiet psihoterapeitisku palīdzību?
• Kāds ir Jūsu individuālais pārmaiņu “ātrums” (tas katram klientam ir atšķirīgs)?
• Vai Jums ir atbalsta sistēma jeb resursi, kas ļautu vieglāk un ātrāk ieviest dzīvē iecerētās pārmaiņas   (piemēram, laba fiziskā veselība, darbs, saprotoši radi, draugi, sava aizraušanās, izkopta garīgā dzīve)?
• Psihoterapijas ilgums var būt atkarīgs arī no Jūsu izvēlētā psihoterapijas virziena (skat. psihoterapijas virzieni).

Psihoterapija beidzas, kad ir sasniegti terapijā izvirzītie mērķi, klients un speciālists ir pārrunājuši psihoterapijas gaitu un kopā izlemj, ka terapija ir noslēgusies.

Ir ieteicams jautājumu par psihoterapijas noslēgumu psihoterapijā periodiski pārrunāt. Tas palīdz gan klientam, gan psihoterapijas speciālistam labāk apzināties, cik tālu ir pavirzījies psihoterapeitiskais process un saprast klienta izjūtas attiecībā uz jau izdarīto un turpmāk vēlamo.

Psihoterapijas speciālista darba instruments ir viņš pats. Viņa profesionalitāte nav ārēji novērojama, tas ir iekšējs darbs, kas paliek apslēpts vērotājam no malas.

Redzams ir vienīgi tas, ka tikšanās laikā ar klientu psihoterapijas speciālists uzmanīgi klausās, vēro, jautā un atbild klientam. Neredzamā daļa ir tā, ka speciālists vienlaicīgi iekšēji veic vairākus “darbus”:

• iedziļinās klienta iekšējā pasaulē un empātiski izjūt klienta grūtības – bailes, bēdas, bezspēcību, trauksmi, depresiju, dusmas u.c. stāvokļus;
• cenšas saskatīt racionālas sakarības, modeļus,  vērtības, kas pašam klientam vēl nav apzinātas;
• uzmanīgi vēro arī pats sevi un tiecas pēc iespējas skaidrāk apzināties, kā “šeit un tagad” notiekošais ietekmē viņu un klientu.

Šie procesi no psihoterapijas speciālista prasa pamatīgas zināšanas un pieredzi, spēju ilgstoši koncentrēties, kā arī daudzas citas prasmes. Viena no būtiskākajām speciālista prasmēm ir spēt izveidot īpašu terapeitisku vidi, kas būtu piemērota katram konkrētajam klientam, lai viņš spētu mainīties.

Galvenais, kas psihoterapijā notiek, patiešām, ir sarunāšanās, taču neviena sadzīviska saruna nelīdzinās psihoterapeitiskai sarunai.

Kas raksturo psihoterapeitisku sarunu?

• Atšķirībā no ikdienas sarunām, kas mēdz būt virspusīgas, psihoterapijai raksturīgs dziļš kontakts strap klientu un psihoterapijas speciālistu. Daudziem cilvēkiem psihoterapija ir pirmā pieredze mūžā, kad kāds viņam ilgstoši velta nedalītu uzmanību.
• Sadzīviskās sarunās cilvēki bieži izvairās runāt par to, kas ir sāpīgs, no kā viņi kaunas vai par ko jūtas vainīgi. Psihoterapijā tiek pētīti paši nozīmīgākie klienta dzīves aspekti, tiecoties padarīt klienta dzīvi arvien apzinātāku.
• Sarunājoties ar radiem un draugiem, ir sarežģīti izpaust tādas jūtas, kas apkārtējiem ir grūti izturamas – bēdas, dusmas, naidu, skumjas, greizsirdību utml. Tuvinieki bieži vien cenšas nomierināt cilvēku un novērst viņa uzmanību no smagajām izjūtām, taču tas nemazina ciešanas. Psihoterapijā turpretī  klients tiek mudināts izpaust it visu, ko viņš jūt. Viena no psihoterapijas speciālista darba metodēm ir t.s. empātiskā klausīšanās, proti, speciālists ir profesionāli sagatavots ilgstoši klausīties klientu “tīri” – t.i. atliekot malā savus  pārdzīvojumus un pieredzes.

Jā. Psihoterapijas speciālistu ētikas kodekss paredz, ka pilnīgi visa informācija, ko klients terapijas laikā sniedz psihoterapijas speciālistam ir konfidenciāla, proti, speciālists to nedrīkst izpaust citiem.

Uzticētās informācijas neizpaušanas princips ir spēkā arī tad, ja nepilngadīga klienta psihoterapiju finansiāli un organizatoriski nodrošina vecāks, aizbildnis vai tuvinieks. Psihoterapijas speciālists var sniegt ieteikumus vecākiem, taču nav tiesīgs atklāt, ko psihoterapijas laikā stāstījis bērns.

Kādos gadījumos kofidencialitātes princips var tik pārkāpts?

• Ja klients psihoterapijā atklāj, ka grasās darīt ko tādu, kas var apdraudēt viņa paša vai citu dzīvību, piemēram, plāno teroraktu.
• Lai nodrošinātu kvalitatīvu psihoterapiju, psihoterapijas speciālists drīkst konsultēties par psihoterapijas gaitu ar pieredzējušu, kompetentu psihoterapijas supervizorus. Tomēr informācija tiek pasniegta tādā veidā, kas nodrošina klienta anonimitāti.

Ja apstākļi neļauj apmeklēt psihoterapijas speciālistu vismaz 1 reizi nedēļā, klienti un speciālisti vienojas par tādu biežumu, kas ir iespējams.

Jo retākas ir tikšanās, jo mazāk psihoterapijā izdodas atsegt, izdzīvot un pārstrādāt dziļas un ilgstošas klienta jūtas, kas bieži ir tagadnes problēmu pamatā. Taču pat tad, ja tikšanās ar psihoterapeitu ir pavisam retas, tas nozīmē daudz vairāk, nekā nemaz!

Psihoterapijas procesa laikā tikšanās reižu biežums var tikt mainīts. Tiklīdz klientam rodas iespēja tikties biežāk, sākotnēja vienošanās par tikšanos vienu reizi divās nedēļās vai mēnesī var tikt pārskatīta, lai pārietu uz dziļāku un intensīvāku darbu.