Sievietes veselība – baidīties vai dzīvot: Tatjana Griškina, eksistenciālā psihoterapeite

Es pazīstu ļoti daudz sievietes, kuras izvairās apmeklēt ārstu. Un tas notiek ne tikai tad, kad ir nepieciešams veikt kaut kādu sāpīgu procedūru, piemēram, pie zobārsta, kura dabiski liek uztraukties. Ļoti bieži sievietes neapmeklē ikgadējās veselības profilaktiskās pārbaudes pie ārsta, tai skaitā pie ģinekologa. Kaut gan tieši savlaicīgā diagnosticēšana mūsdienās var palīdzēt izārstēt pat tādas saslimšanas, kas var būt nāvējošas, ja tās tiek ielaistas – piemēram, krūts vēzi.

 

Visdrīzāk neviens no veselības aspektiem nav saistīts ar tik lielu trauksmi kā risks diagnosticēt vēzi. Vēža saslimšana pati par sevi ir komplicēta, jo tai ir vairāki ieteikmējošie faktori un pakāpes. Lielā mērā tā ir saistīta arī ar dažādiem mītiem – gandrīz katrs cilvēks zina kādu, kuram ir bijis vēzis vai arī tādu, kurš ir nomiris no vēža. Šādi biedējošie stāsti, kas tiek nodoti no cilvēka uz cilvēku, var veidot pārliecības, kuras liek maldīgi noticēt, ka vēža diagnoze obligāti nozīmē nāvi vai nekontrolējamās sāpes. Tādas pārliecības cilvēkam liek justies bezspēcīgam. Parādās arī trauksme, saistīta ar neuzticēšanos medicīnas procedūru efektivitātei. Savukārt bezspēcības sajūta nestimulē meklēt vairāk informācijas, jo cilvēks domā, ka nav vērts interesēties par to, ko es nevaru kontrolēt. Tā veidojas apburtais loks – izvairīšanās no informācijas it kā pasargā no trauksmes, bet tajā pat laikā rada vēl lielāku risku veselībai, jo nepalīdz aktīvāk uzņemties atbildību par savu dzīvību.

Fatālisms, paļaušanās uz likteni, dzīvošana ar domu “kam lemts, tam jānotiek” vai “viss ir Dieva ziņā”  – tā ir izvēle dzīvot pasīvitātē un neziņā. Pārlieku rūpes par to, lai sevi lieki neuztrauktu, var novest pie katastrofāliem rezultātiem, tai skaitā pie priekšlaicīgas nāves. Ja cilvēkam tika konstatēta saslimšana, tad tieši vairāk informācijas var palīdzēt viņam izvēlēties visatbilstošāku ārstēšanas veidu, kā arī  izglābt sev dzīvību. Ja saslimšanas nav, tad profilaktiskas apskates var palīdzēt veselību kontrolēt. Piemēram, mūsdienu pētījumi norāda uz to, ka profilaktiskā pārbaude ir efektīvs veids kā samazināt risku nomirt no krūts vēža. Bet statistika rāda, ka daudz sieviešu neapmeklē ikgadēju profilaktisku ārsta apskati tik bieži, cik tas tiek rekomendēts. Kāpēc sievietes izvairās no ārsta apmeklējumiem?

Uz šo jautājumu nav vienozīmīgas atbildes. Pētījumos tika atklāts, ka reizēm bailes kāvē iziet profilaktisko apskati, bet citos gadījumos gluži otrādi – stimulē to izdarīt ātrāk. No vienas puses daudzas sievietes tik ļoti baidās no slimnīcas vides, no visa, kas saistās ar ārstiem, ka tas liek viņām izvairīties no ārstu apmeklējumiem. Vēl viens nozīmigs faktors, kas veicina izvairīšanos, ir trauksme par to, ka “viņi atradīs kaut ko sliktu”. Lai sevi nesatrauktu, sieviete izvēlas “labāk nezināt”. Attiecībā uz trauksmainību kā rakstura iezīmi pētījumi arī norāda uz neviennozīmīgiem rezultātiem – no vienas puses šāda iezīme tiešām attur sievietes no vizītes pie ārsta, tomēr citi pētījumi nekonstatē šādas saistības. Kopumā zinātnieki atzīmē, ka sievietēm traucē savlaicīgi vērsties pie ārsta:

• bailes, ka viņai tiks diagnosticēts vēzis,
• bailes no sāpēm, diskomforta,
• kā arī mazāk konkrētas bailes no kāda nepatīkama pārsteiguma.

Pētījumos ir pateikts, ka tām sievietēm, kas izvairās no ārsta pārbaudes, raksturīgs aizsardzības mehānisms noliegšana. Noliegšanu var arī saukt par pašapmānu un tas nav viennozīmīgi kaut kas slikts. Šādas tendences piemīt cilvēka dabai, katram ir gadījies izvairīties pieņemt nepatīkamo realitātes daļu. Reizēm pašapmānu salīdzina ar zālēm pret smagām, cietsirdīgām dzīves pusēm, jo tas palīdz saglabāt līdzsvaru sarežģītās dzīves situācijās. Tomēr, ja pašapmanā iestrēgt uz ilgāku laiku, atklājas, ka šādi iegūtais līdzsvars ir iluzors un, kaut arī sniedz sākotnējo mierinājumu, tomēr turpmāko dzīvi sarežģī vēl vairāk.

“Īstā drosme ir mīlēt dzīvi, zinot par to visu patiesību”, teicis viens rakstnieks. Tām sievietēm, kas regulāri seko līdzi savai veselībai, ir raksturīgs realisms un vēlme atklāti sastapties ar problēmu, ja tā rodas, lai to atrisinātu. Tomēr tādu drosmīgo reālismu var iemācīties ikviena no mums.

            Ko Tu vari izdarīt savā labā?

• Ja Tu baidies iet pie ārsta, pajautā sev – Vai manām bailēm ir objektīvs pamatojums? Kas ir vissliktākais, kas var notikt? Kādi fakti liecina par to, ka ar mani tas var gādīties? Vai es pārspīlēju? Kas man var palīdzēt tagad sajūsties kaut vai nedaudz labāk? – šāda sastapšanās ar savām bailēm, iekšējā saruna ar sevi var palīdzēt mazināt emociju neapzināto ietekmi, pamanīt pārspīlējumus un veidus, kā Tu sevi iebiedē.
• Meklē sev atbalsta cilvēku, kas Tevi var nomierināt un uzmundrināt, palīdzot Tev aiziet pie ārsta – var būt tā ir Tava draudzene, partneris, kāds no Taviem radiniekiem vai psihoterapeits.
• Ja jūties satraukta, necenties ar to cīnīties, bet drīzāk mēģini to pieņemt un ļaut uztraukumam būt līdzās. Uztraukties ir dabiski, centies atbalstīt sevi, saprast, ka Tu vari uztraukties, bet turpināt darboties aktīvi (piemēram, pierakstīties pie ārsta).
• Atceries, ka ārsta profilaktiskās pārbaudes, kā arī citas medicīniskas procedūras ir rūpes par sevi, mīlestības pret sevi apliecinājums un ieguldījums Tavā nākotnē.
• Ja sarunā ar ārstu Tev rodas kāda neskaidrība, uzstājīgi jautā viņam vēl reiz, lai viņš Tev izskaidro un palīdz visu saprast. Ja baidies aizmirst, tad pieraksti jautājumus iepriekš uz papīra. Ārsti reizēm runā ātri un daudz un viņu teikto var būt grūi atcerēties, īpaši, ja esi stresā, tāpēc ārstam vari atkārtot, ko Tu esi sapratusi no viņa teiktā, lai pārliecinātos, ka visu izproti pareizi.
• Ja ārsts vairākkārt Tev nav atbildējis, izturējies rupji, vienaldzīgi vai Tava uzticēšanās viņam mazinājusies citu objektīvu iemeslu dēļ, meklē citu ārstu, ar kuru Tu jūtīsies labāk.
• Pēc ārsta apmeklējuma atceries sev pateikties par izdarīto, piemēram, izdari priekš sevis kaut ko patīkamu.Ja vienai paliek grūti, tad var vērsties pie psihoterapeita, kas būs Tavs atbalsts.

Psihoterapeits var:

• situācijā, kad ir saņemti vairāki pretrunīgi ieteikumi, iedrošināt sievieti izdarīt tādas izvēles par savu veselību, kas balstās lielākā informētībā par notiekošo;
• palīdzēt efektīvāk komunicēt ar medicīnas personālu, vairāk uzdrošināties viņiem uzdod sev svarīgus jautājumus un saņemt izskaidrojumu savām šaubām;
• atbalstošā vidē palīdzēt sievietei izvēlēties iedarbīgākas un aktīvākas problēmu risināšanas stratēģijas;
• kopā ar sievieti izvēlēties veidus, kas palīdz kontrolēt depresijas, trauksmes vai stresa reakcijas, lai tās neattīstās sievietes veselībai destruktīvā veidā;
• kopā palīdzēt iziet cauri sērām, bailēm un citām emocijām, kad tas ir nepieciešams;
• kopumā var palīdzēt būt iesaistītākai un efektīvākai rūpēs par savu veselību.

Es pazīstu daudzas sievietes, kuras ir izārstējušas no krūts vēža un atgriezušās ikdienas dzīves ritmā. Strādājot Krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes” un sadarbojoties ar NVO Rozā vilciens, man ir iespēja būt līdzās sievietēm viņu grūtākajos brīžos, bet arī novērot viņu drosmi neizvairīties no biedējošiem faktiem un izvēlēties dzīvot labi, rūpēties par savu fizisku un emocionālu veselību. Mūsdienās ir daudz iespēju gan no medicīnas, gan no psihoterapijas puses, kas palīdz cilvēkiem pārvarēt pat visizaicinošākus dzīves pārbaudījumus. Tomēr savu situāciju var izvēlēties nesarežģīt, ja savlaicīgi sekot līdzi savai veselībai, pacietīgi izturot zināmu trauksmes pakāpi profilaktiskajā pārbaudē.

Parūpējies par sevi šodien, lai Tu rītdien varētu pateikt sev paldies! Ir labs teiciens tiem cilvēkiem, kam ir tendence ļauties dzīves plūsmai: “Drosmīgajiem liktenis palīdz”.

Tatjana Griškina, LPB sertificēts eksistenciālais psihoterapeits, Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” psihologs